Iepriekšējā Valsts kancelejas direktora amata konkursā bija noteikti nesamērīgi augsti kritēriji, tādēļ tas noslēdzās bez rezultāta, šodien žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS).
Viņaprāt, iepriekšējā konkursa kritēriji radīja apstākļus, kas liedza pieteikties daudziem pretendentiem, un iespējamo kandidātu loks tika sašaurināts tikai līdz 20 cilvēkiem.
Drīzumā uz amatu atkal plānots sludināt konkursu, kurā mainīti izvēles kritēriji, lai pieteikties varētu arī kvalificēti speciālisti no privātā sektora, norādīja Kulbergs.
Jau vēstīts, ka iepriekšējais Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs maija pirmajā pusē tika aizturēts tā dēvētajā kokrūpnieku lietā. Vispirms viņu no amata atstādināja, bet vēlāk puses vienojās, ka Kronbergs pametīs amatu.
Amata konkursam, kas tika izsludināts 29. maijā, bija jānorisinās trīs kārtās, bet tas noslēdzās jau pēc pirmās, kurā konkursa komisija vērtēja iesniegtos dokumentus un pretendentu atbilstību prasībām.
Valsts kanceleja ir Latvijas valdības centrs - institūcija, kuras uzdevums ir nodrošināt valdības darba funkcionēšanu un, nodrošinot datu analīzi, izvērtējot dažādus rīcības scenārijus un piesaistot ekspertus no dažādām jomām, sniegt datos un izpētē balstītu informāciju Ministru prezidentam un valdībai, tādējādi palīdzot pieņemt precīzākus, faktos balstītus lēmumus. Valsts kancelejas darbu vada direktors, kurš ir visaugstākā ranga ierēdnis.
Kopš 2015. gada septembra valsts tiešās pārvaldes iestāžu vadītāju atlasi centralizēti veic Valsts kanceleja.
Līdz jaunā Valsts kancelejas vadītāja iecelšanai šos pienākumus pilda Valsts kancelejas direktora vietniece tiesību aktu lietās Inese Gailīte.