Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Latvijā

Atklājas detaļas par Zatlera slepenajām mēbelēm

© nra.lv

Laikā, kad Jūrmalas rezidencē uz diviem gadiem pusotrs stāvs tika pasludināts par valsts noslēpumu saturošu, tajā mītošajiem diviem prezidenta ģimenes locekļiem nav bijusi pielaide valsts noslēpumam. Kā uzzināja Neatkarīgā, šāda pielaide nav bijusi amatā nepārvēlētā prezidenta dzīvesbiedrei Lilitai un pirmā pāra dēlam Kārlim.

Dārgo mēbeļu izvēle Jūrmalas rezidencei bija saskaņota ar nepārvēlēto prezidentu Valdi Zatleru un viņa kundzi, liecina neoficiāla informācija. Tikai pēc tam, kad Valsts kontrole norādīja uz iepirkumu likuma pārkāpumiem, prezidenta kanceleja bija spiesta piemērot slepenību pusotram ēkas stāvam, kur mēbeles atradās.

Kopumā mēbeļu iegādei 2009. gada sākumā tērēti 46 645 lati. Tās iegādātas, neizsludinot publisku konkursu, un vēlāk, lai izvairītos no publiska skandāla, noslepenotas, interpretējot likuma Par valsts noslēpumu normas. Pagaidām valsts kontroliere Inguna Sudraba nesniedz nekādus komentārus par šo iepirkumu, jo viņas vadītā iestāde nav saņēmusi paziņojumu no prezidenta kancelejas par noslēpuma statusa noņemšanu.

Bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers jūlijā Latvijas Televīzijas skatītājiem gan apgalvoja, ka par viņa prezidentūras laikā iegādātajiem un par valsts noslēpumu pasludinātajiem ārkārtīgi dārgajiem dīvāniem esot rīkots publisks iepirkums. Viņa kancelejas vadība, lai izvairītos no skandāla par izšķērdību, 2009. gadā bija interpretējusi likuma normas, panākot, ka tiek noslepenota gan telpa, kurā šīs mēbeles atrodas, gan pie reizes arī paši priekšmeti.

Bijusī Valsts prezidenta kancelejas vadība laiku kopš starpziņojuma saņemšanas bija izmantojusi, izdomājot ekskluzīvās mēbeles noslepenot kopā ar telpu, kurā tās atradās, un izmantojot faktu, ka ar dārgajām mēbelēm iekārtota tā dēvētā sarunu telpa. Tāpēc tā noformēta kā komandpunkts, pasludinot, ka arī mēbeles ir valsts noslēpuma objektu klasificētajā sarakstā.

Kad V. Zatleram LTV tika uzdots jautājums par dārgajām mēbelēm, viņš sākumā paziņoja, ka «bija slepenas telpas un tādas ir jebkurā valsts iestādē, kurā notiek kādas tikšanās, kuras ir noslepenotas. Un to nenosaka Valsts prezidents, to nosaka drošības dienesti». Savukārt uz jautājumu, kāpēc tur bija jābūt dīvāniem tieši par 46 tūkstošiem latu, eksprezidents sākotnēji paziņoja: «Redziet, jūs zināt informāciju, kas man nav zināma.»

Uz tālāko precizējošo jautājumu, vai viņš nav zinājis, cik šie dīvāni maksājuši, eksprezidents paziņoja, ka šis esot bijis publisks iepirkums un līdzekļi esot iztērēti atklāti un lietderīgi. «Visos dokumentos viss bija pieejams, visi iepirkumi, kādi bija veikti, visi bija publiski pieejami. Jebkuri bija publiski pieejami iepirkumi,» paziņoja V. Zatlers.

Zīmīgi, ka prezidentūras pēdējā dienā – 7. jūlijā – V. Zatlers mediju pārstāvjiem izrādīja gandrīz visas rezidences telpas, izņemot tās, kurās atradās dārgās mēbeles. Viņš aizbildinājās, ka šīm telpām ir noteikts valsts noslēpuma statuss un tās neviens bez pielaides valsts noslēpumam nevar redzēt. Jautājums par to, kā tad šajās telpās varēja uzturēties viņa dzīvesbiedre un dēls, paliek neatbildēts. Kā ziņo pietiek.com, prezidenta cilvēki tobrīd neformālās sarunās neslēpa, ka šāds neparasts veids, kā aizvadīt prezidentūras pēdējo dienu, ir nekas cits kā krīzes menedžments.

V. Zatlera pēctecis A. Bērziņš divu nedēļu laikā pēc stāšanās prezidenta amatā Jūrmalas rezidencei noņēmis slepenības plīvuru, jo pats šajā ēkā neplāno uzturēties, tāpēc pēc vairākkārtējiem mediju lūgumiem sabiedrība varēja uzzināt, kādas mēbeles tika iegādātas. Jāpiebilst, ka atšķirībā no citām reizēm, pirms vēl slepenas kļuva arī prezidenta darba telpas, nekad netika izrādīta trešā stāva bibliotēka un dīvāns. Tagad šīs telpas ir tukšas, un, iespējams, lai valstij nebūtu ik dienu jāmaksā ap 600 latiem par šīs ēkas uzturēšanu, kas patiesībā ir maksa par V. Zatlera prezidentūras pirmajā gadā veikto remontu, Valsts nekustamiem īpašumiem dos uzdevumu atrast kādu praktisku pielietojumu. Kā viens no iespējamiem variantiem izskanējusi informācija, ka šo ēku līdz A. Bērziņa prezidentūras beigām – 2015. gada vasarai – varētu izīrēt, jo viņam jau ir dzīvoklis Vecrīgā, Vaļņu ielā.