Arodbiedrības vadītājs netic Ruka iecerei par jauniem sodiem grēcīgiem policistiem

Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Armands Augustāns pirmšķietami neatbalsta Valsts policijas (VP) priekšnieka Armanda Ruka ierosinājumu par tīšu noziedzīgu nodarījumu izdarījušu policistu tiesību uz izdienas pensiju atņemšanu.

Augustāns aģentūrai LETA sacīja, ka šāds regulējums varētu radīt riskus saistībā ar darbinieku pamattiesību un tiesiskās paļāvības principa ievērošanu. Šāds paziņojums ir ne līdz galam pārdomāts, lai gan policijas priekšniekam tā izteikšanai, visticamāk, bijis kāds pamatojums, pieļāva arodbiedrības vadītājs.

Viņš norādīja, ka šo jautājumu nevar skatīt atrauti tikai attiecībā uz policistiem. Ja noziedzīga nodarījuma izdarīšanas dēļ policijas darbiniekam paredzētu kādas valsts piešķirtas priekšrocības zaudēšanu, būtu jāvērtē, vai līdzvērtīgs regulējums nebūtu attiecināms arī uz citām valsts amatpersonām, kuras izdara noziedzīgus nodarījumus.

Reizē Augustāns vērsa uzmanību izdienas pensiju piešķiršanas praktiskajai kārtībai. Ja amatpersona noziedzīgu nodarījumu izdara dienesta laikā un vēl nav sasniegusi izdienas pensijas saņemšanai nepieciešamo vecumu - patlaban 50 gadus, bet nākotnē 55 gadus -, tā izdienas pensiju nesaņem un uz to nevar pretendēt. Augustāns arī skaidroja, ka amatpersonu iespējams atvaļināt no dienesta par disciplinārpārkāpumu vai saistībā ar kriminālprocesu. Ja līdz atvaļināšanai tā vēl nav ieguvusi tiesības uz izdienas pensiju, jautājums par pensijas atņemšanu nerodas, jo pensija nemaz nav piešķirta.

Citāda situācija, viņaprāt, ir gadījumā, kad amatpersona jau sasniegusi izdienas pensijai nepieciešamo vecumu, bet turpina dienestu, izmantojot dienesta termiņa pagarinājumu. Šādai personai tiesības uz izdienas pensiju pēc būtības jau ir radušās, tādēļ pensiju vēlāk juridiski atņemt nevarētu.

Viņš šo situāciju salīdzināja ar vecuma pensijas izmaksu ieslodzītajiem, norādot, ka noziedzīga nodarījuma izdarīšana pati par sevi nenozīmē, ka personai, sasniedzot pensionēšanās vecumu, vecuma pensija nebūtu jāmaksā.

Augustāns pieļāva, ka savulaik kļūda pieļauta gadījumos, kad amatpersonai pēc iespējamā pārkāpuma ļauts nekavējoties doties izdienas pensijā, nesagaidot lietas apstākļu noskaidrošanu vai soda piemērošanu. Kā piemēru viņš minēja bijušo VP Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieku, ģenerāli Juri Šulti, kurš pēc medībām, kurās tika nonāvēts cilvēks, devās izdienas pensijā. Viņa ieskatā, iestāde šajā gadījumā varēja nepieņemt Šultes iesniegumu un neļaut viņam doties izdienas pensijā.

Tādēļ kopumā risinājums drīzāk būtu meklējams kārtībā, kādā amatpersonai pēc iespējama noziedzīga nodarījuma ļauj atvaļināties, nevis jau iegūtu pensijas tiesību atņemšanā.

Augustāns pieļāva, ka Ruka priekšlikums tīšu noziedzīgu nodarījumu izdarījušiem policijas darbiniekiem atņemt tiesības uz izdienas pensiju, tapis, reaģējot uz pēdējā laikā publiski izskanējušajiem gadījumiem saistībā ar policijas darbiniekiem. Viņš atzina, ka šāda pretreakcija ir saprotama. Tomēr arodbiedrība politiķus un citas amatpersonas pirms līdzīgiem publiskiem paziņojumiem aicina izvērtēt, vai tie nebojā policijas reputāciju un sabiedrības uzticēšanos iestādei.

Arodbiedrības priekšsēdētājs uzsvēra, ka divi pēdējā laikā publiski izskanējušie gadījumi, kuros policijas darbinieki ārpus darba laika bijuši alkohola reibumā, neliecinot par kādu kopēju, vispārīgu tendenci - tie drīzāk ir individuāli gadījumi.

Runājot par policijas darbinieci, kura ārpus darba laika Aizkrauklē vadīja automašīnu 3,18 promiļu reibumā, izraisīja ceļu satiksmes negadījumu un pēc tam slēpās, Augustāns norādīja, ka viņa tobrīd nepildīja dienesta pienākumus. Viņš neesot ar darbinieci personīgi runājis, tādēļ nezinot notikušā apstākļus un to, vai viņas privātajā dzīvē nav bijusi vardarbība vai citi notikumi, kas varētu būt ietekmējuši rīcību.

Augustāns pauda, ka lielāka uzmanība būtu jāpievērš būtiskiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti tieši dienesta laikā, piemēram, nepamatotai vai pārmērīgai fiziska spēka lietošanai pret aizturētajiem. Tāpat būtu jāvērtē policistu attieksme pret imigrantiem un tas, vai pret šo sabiedrības grupu netiek nesamērīgi izmantots fizisks spēks, kā arī tas, vai, piemēram, policijas darbinieku rīcībā nav saskatāma diskriminācija, rasisms vai ar dzimumu saistīti aizspriedumi.

Viņš sacīja, ka iekšlietu ministram Jānim Dombravam (NA) pirms jaunu kontroles pasākumu rosināšanas vajadzētu padziļināti iepazīties ar to, kā policistu uzraudzība notiek ikdienā. Amatpersonas, ierodoties dienestā, jau tiek novērtētas. Lai saņemtu dienesta ieroci vai automašīnas atslēgas, VP amatpersonām, robežsargiem un ugunsdzēsējiem jāvēršas pie konkrētas amatpersonas, kuras pienākums ir novērtēt darbinieka stāvokli. Ja cilvēks ir lietojis alkoholu, to varot pamanīt pēc alkohola smakas, uzvedības izmaiņām vai neatbilstošas rīcības. VP dežūrdaļā ieroču izsniegšanu un pieņemšanu uzraugot divas amatpersonas, tādēļ neesot tā, ka darbinieks ierodas, paņem ieroci un bez jebkādas kontroles dodas pildīt pienākumus.

Augustāns arī norādīja, ka dienestos jau notiek pārbaudes un reidi, īpaši Valsts robežsardzē, tostarp naktīs un citos periodos. Viņš arī kritizēja situāciju, ka iekšlietu ministrs demonstratīvi rīko un iesaistās reidos, jo tas var radīt maldīgu priekšstatu, ka ikdienas darbs notiek tikai līdz ar ministra iesaisti. Citviet Eiropā iekšlietu ministri paši šādus reidus nerīkojot un ministram tas nav jādara.

Augustāns vērtēja, ka regulāras alkohola pārbaudes īslaicīga pasākuma veidā rezultātu nedos. Pat ja amatpersona no rīta tiek pārbaudīta un alkohola klātbūtne tās organismā netiek konstatēta, tas negarantē, ka alkohols netiks lietots darba laikā. Tādēļ šādas pārbaudes esot formāla pieeja, kas neatrisinot iespējamo problēmu cēloņus.

"Faktiski šobrīd mēs nolīdzinām visus vienā līnijā un sakām, ka visi ir alkoholiķi," komentēja Augustāns.

Viņš arī uzsvēra, ka katrai alkohola pārbaudei jābūt tiesiskam pamatam. Arī VP amatpersona nevar bez iemesla apturēt jebkuru transportlīdzekli un likt tā vadītājam veikt alkohola pārbaudi - tam vajadzīgs konstatēts pārkāpums vai publiski izsludināts reids. Savukārt visos atsevišķos gadījumos ir jābūt citam tiesiskam pamatojumam veikt alkohola pārbaudi. Šādam pašam tiesiskam pamatojumam jābūt arī policijas darbinieka pārbaudei.

Augustāns Dombravas rosinājumu pastiprināt alkohola pārbaudes policijā vērtē kā, visticamāk, politisku gājienu reitinga celšanai pirms oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām.

Kā vēstīts, tīšu noziedzīgu nodarījumu izdarījušiem policijas darbiniekiem būtu jāatņem tiesības uz izdienas pensiju, piektdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja VP priekšnieks Ruks. Viņš šādas izmaiņas likumdošanā varētu virzīt apstiprināšanai.

Tāpat, pēc Ruka teiktā, būtu jānosaka izņēmums attiecībā uz ikgadējajās medicīniskajās pārbaudēs konstatētajām aizdomām par policistu veselības problēmām, kas var ietekmēt dienestu, tostarp iespējamām atkarībām. Patlaban šāda informācija saskaņā ar pacientu tiesību aizsardzības normām netiek sniegta policijas vadībai.

Tāpat ziņots, ka pēc diviem gadījumiem, kad policisti ārpus darba laika alkohola reibumā veikuši noziedzīgus nodarījumus, iekšlietu ministrs Dombrava ierosinājis dienesta pārbaudi pret Ruku.