Valsts kase pārstāvēs Latviju "airBaltic" obligāciju turētāju sanāksmē

Valdība ceturtdien pilnvaroja Valsts kasi pārstāvēt Latviju nacionālās aviokompānijas "airBaltic" obligāciju turētāju sanāksmē, kas notiks pirmdien, 3. augustā, preses konferencē pēc ārkārtas valdības sēdes ceturtdien paziņoja premjers Andris Kulbergs (AS).

Satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis (JV) sacīja, ka valdības lēmums ir priekšnoteikums tam, lai "airBaltic" varētu sākt privātā kapitāla piesaistes procesu, kas tostarp ir saistīts ar investoru piesaisti.

Valdība šodien iepazinās ar aktuālo informāciju par situāciju kompānijā.

""airBaltic" turpina strādāt un veic visas operacionālās darbības, nodrošina lidojumus, un to darīs arī nākotnē," sacīja Kozlovskis.

Pēc viņa teiktā, mērķis paliek nemainīgs - Rīgai ir jābūt "airBaltic" bāzes vietai un valstij "airBaltic" kapitālā ir jāsaglabā 25% plus viena akcija, kas arī ir priekšnoteikums sarunām ar investoriem.

Kulbergs atzina, ka valdība otrdien esot skatījusi izstrādāto "airBaltic" stratēģisko plānu.

"Plāni ir jāsakārto, un lielāko uzmanību veltījām "airBaltic" galvenajam mērķim sakārtot finansiālo situāciju. Tas ir galvenais, lai visus plānus realizētu, lai "airBaltic" var droši sniegt savus pakalpojumus un nebūtu pārrāvumi. Šis plāns to nodrošinās," teica Kulbergs.

Viņš uzsvēra, ka valsts ir gan obligāciju turētājs, gan akcionārs, tādēļ valdībai bija jādod pilnvarojums Valsts kasei piedalīties obligāciju turētāju sanāksmē.

Viņš uzsvēra, ka valdība neskatīja "airBaltic" biznesa plānu, jo tas nav valdības uzdevums.

"Tas ir uzdevums "airBaltic" valdei un padomei, kam [biznesa plāns] ir jāiesniedz Satiksmes ministrijā (SM) apstiprināšanai," klāstīja Kulbergs.

Kulbergs prognozēja, ka biznesa plānu padome varētu apstiprināt divu nedēļu laikā.

Premjers uzsvēra, ka aviokompānijas nākotnes situācija ir atkarīga no veiksmīgām pārrunām ar naudas aizdevējiem, kas ir šī stratēģiskā plāna sastāvdaļa.

"Aviokompānijai ir jāpiesaista kapitāls, un tas nekādā gadījumā nevar būt uz valsts rēķina, bet kopā ar privātiem aizdevējiem," uzsvēra premjers.

Viņš piebilda, ka valdība lēma uzticēties Kozlovska stratēģiskajam plānam, kur ir noteikti laika termiņi, kādos ir jāīsteno plāns, kā arī tas tiks uzskatīts par veiksmīgu, ja būs piesaistīts stratēģiskais partneris.

Jautāts, kāds būs "airBaltic" piedāvājums obligāciju turētājiem un kāda būs valsts nostāja, Kozlovskis sacīja, ka mērķis ir piesaistīt privāto kapitālu, kā arī valsts intereses paliek nemainīgas. Viņš neatklāja, kādu finansējuma apmēru "airBaltic" vēlas piesaistīt, jo tas ir saistīts ar operacionālajām darbībām, un precīzas summas patlaban nav nosakāmas.

Ministrs uzsvēra, ka šobrīd nav paredzēts piesaistīt papildu valsts finansējumu "airBaltic" darbības nodrošināšanai.

"Valsts finansējuma piesaistes iespējas tuvākajā nākotnē vērtēs līdzvērtīgi ar privātajiem investoriem, vērtējot mērķus un to objektivitāti. Tas nevar būt vienīgais līdzeklis, kā risināt jautājumus," uzsvēra Kozlovskis.

Savukārt "airBaltic" padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs pēc valdības lēmuma žurnālistiem uzsvēra, ka lidsabiedrības biznesa plāns atbilst valsts interesēm, tas ir rūpīgi izstrādāts, piedaloties ļoti augsta līmeņa profesionāliem konsultantiem, kas sevi jau pierādījuši šāda veida plānu izstrādē ar citām aviokompānijām.

Runājot par iespējamiem "airBaltic" stratēģiskajiem investoriem, Martinovs atzina, ka interese esot lielāka, nekā viņš cerējis. "Tas liecina par to, ka šis aktīvs, šis uzņēmums ir pievilcīgs," sacīja Martinovs.

Viņš atzina, ka lidsabiedrībai bija svarīgi, lai valdība pieņem šodienas lēmumu, jo tas iezīmējot to, ka valsts kā akcionārs un obligāciju turētājs tic "airBaltic" attīstības scenārijam, to atbalsta un ņem aktīvu dalību tā realizācijā.

Satiksmes ministrijā (SM) aģentūru LETA informēja, ka jauno stratēģisko biznesa plānu "airBaltic" vadība izstrādājusi sadarbībā ar starptautiskajiem aviācijas nozares konsultantiem "Seabury", ievērojot akcionāra gaidu vēstulē noteiktos uzņēmuma stratēģiskās attīstības virzienus un nosacījumus. Plāna galvenais mērķis ir nodrošināt uzņēmuma ilgtermiņa finansiālo stabilitāti un pakāpeniski mazināt atkarību no valsts finansējuma. Tas balstīts uz četriem pamatprincipiem - darbības nepārtrauktību un lidojumu nodrošināšanu, Rīgas kā Baltijas aviācijas centra stiprināšanu, reģionālās savienojamības attīstību un finansiālo ilgtspēju.

Ministrijā informē, ka obligāciju turētāju sapulce 3. augustā ir nozīmīgs posms uzņēmuma finansējuma piesaistes procesā. Tās dalībnieki lems par darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem, tostarp par sapulces norises prasību grozījumiem, finansējuma risinājumu īstenošanu un obligāciju procentu maksājumu atlikšanu, lai atbalstītu uzņēmuma likviditātes pārvaldību biznesa plāna īstenošanas laikā. Sapulces darba kārtība ir publicēta biržā, un sapulces norisi un pieņemtos lēmumus publiskos normatīvos noteiktajā kārtībā.

2024. gadā "airBaltic" emitēja obligācijas 380 miljonu eiro apmērā ar 14,5% procentu likmi gadā, tostarp valsts iegādājās obligācijas 50 miljonu eiro apmērā.

Jau ziņots, ka "airBaltic" jau ilgāku laiku meklē iespējas stabilizēt finanšu situāciju uzņēmumā, pārskatot biznesa plānu un piesaistot investorus un jaunu finansējumu.

"airBaltic" padomes priekšsēdētājs Martinovs aģentūrai LETA iepriekš apstiprināja, ka pirmdien, 3. augustā, notiks obligāciju turētāju sanāksme, kurā "airBaltic" plāno censties piesaistīt īstermiņa finansējumu no obligāciju turētājiem.

Tāpat zinots, ka "airBaltic" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt "airBaltic" koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā. Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.

Pagājušā gada vasarā par "airBaltic" akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa". Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% "airBaltic" akciju, "Lufthansa" - 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam "Aircraft Leasing 1" - 1,62%, bet 0,01% - citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.

Pēc "airBaltic" akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) "Lufthansa" līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka "Lufthansa" pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no "airBaltic" kapitāla. Latvijas valdība 2024. gada 30. augustā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.

Pērn augustā valdība nolēma, ka Latvija, tāpat kā "Lufthansa", veiks līdzieguldījumu 14 miljonu eiro apmērā "airBaltic" pirms potenciālā IPO.

Ņemot vērā 2025. gada finanšu rezultātus un situāciju tirgū, "airBaltic" gan ir apturējusi iespējamo IPO un šobrīd to neuzskata par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā, teikts "airBaltic" gada pārskatā.

Pārskatā norādīts, ka, neraugoties uz gaidāmo operatīvās un komerciālās darbības uzlabojumu, aviokompānija 2026. gadā darbosies ar negatīvu brīvo naudas plūsmu, un, ņemot vērā pašreizējās prognozes, vadība sagaida, ka darbības finansēšanai 2026./2027. gada ziemas sezonai būs nepieciešama papildu naudas injekcija 100 līdz 150 miljonu eiro apmērā.