Dzīvnieku aizstāvji: policijas procesuālās kļūdas apdraud dzīvniekus
2026.gada pavasarī Rīgas pašvaldības policija no kādām telpām izņēma suni, par kuru tā īpašniece nespēja pienācīgi rūpēties. Taču Rīgas pilsētas tiesas spriedums, ar kuru par nelikumīgām atzītas Rīgas pašvaldības policijas darbības, izņemot šo suni, izgaismo nopietnas problēmas dzīvnieku aizsardzības sistēmā, norāda Latvijas dzīvnieku patversmju, dzīvnieku aizsardzības nozares organizāciju un brīvprātīgo palīgu Sadarbības memorands, vēsta Astrīda Kārkliņa, Juglas Dzīvnieku aizsardzības grupa.
Procesuālo pārkāpumu dēļ administratīvā pārkāpuma lietā iegūtie pierādījumi par dzīvnieka labturības prasību neievērošanu nav izmantojami, un tiesa lēmusi, ka izņemtais dzīvnieks ir jāatdod īpašniecei.
Dzīvnieku patversmes “Labās mājas” vadītāja Astrīda Kārkliņa uzsver, ka šajā situācijā runa nav tikai par juridisku kļūdu, bet arī par nopietnu ētisku dilemmu:
"Man kā patversmes vadītājai šis ir ne tikai juridisks jautājums par policijas darba kvalitāti, bet arī dziļi ētisks jautājums. Kā lai es atdodu suni cilvēkam, kurš pats ir atkarīgs no sociālā darbinieka atbalsta, kuram nav dzīvesvietas un līdzekļu, ar ko suni pabarot un aprūpēt? Mēs ik dienu cīnāmies par dzīvnieku labturību, bet šādā situācijā no manis tiek prasīts apzināti pakļaut dzīvnieku ciešanām. Tas ir pretrunā visam, ko dara atbildīga dzīvnieku patversme," saka Astrīda Kārkliņa.
Diemžēl Latvijas dzīvnieku patversmju, dzīvnieku aizsardzības nozares organizāciju un brīvprātīgo palīgu SADARBĪBAS MEMORANDA dalīborganizāciju ikdienas pieredze liecina, ka konkrētais gadījums nav izolēts incidents, bet gan norāda uz sistēmisku problēmu - nepietiekamām pašvaldības policijas zināšanām un prasmēm procesuālo darbību veikšanā lietās, kas saistītas ar dzīvnieku labturību. Ja procesuālās prasības netiek ievērotas, pat acīmredzami dzīvnieku labturības pārkāpumi tiesā var palikt nesodīti.
"Pavirši veikts policijas darbs var novest pie situācijas, kurā cieš ne tikai konkrētais dzīvnieks, bet arī sabiedrības uzticēšanās valsts un pašvaldību institūciju spējai aizsargāt dzīvniekus un nodrošināt likuma ievērošanu. Faktiski par šādām kļūdām galu galā maksā visi nodokļu maksātāji," uzsver Astrīda Kārkliņa.
Atbildīgajām institūcijām ir jāizvērtē šī gadījuma apstākļi un jāstiprina pašvaldības policijas amatpersonu kompetenci procesuālo darbību veikšanā, lai nākotnē procesuālas kļūdas nekļūtu par iemeslu dzīvnieku nonākšanai apstākļos, kas apdraud to labturību vai pat dzīvību.
Dzīvnieku aizsardzības sistēmai ir jāspēj nodrošināt ne vien savlaicīgu reaģēšanu uz pārkāpumiem, bet arī profesionālu un tiesiski korektu rīcību, kas ļauj efektīvi aizsargāt dzīvnieku intereses un nepieļauj, ka procesuālas nepilnības liedz praksē īstenot labturības principus.
