Baisi - internetā izdarīto dzimumnoziegumu pret bērniem apkarošana kļūst arvien sarežģītāka

Internetā tiek izdarīti ap 15% dzimumnoziegumu pret bērniem, savukārt bērnu pornogrāfijas apkarošana tiešsaistē kļūst arvien sarežģītāka, liecina Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotais ziņojums valdībai.

IeM norāda, ka Džefrija Epstīna lieta spilgti izgaismojusi nepilngadīgo vervēšanas mehānismus seksuālās ekspluatācijas nolūkā un parādīja, ka cilvēku tirdzniecība ir cieši saistīta ar noziedzīgiem nodarījumiem pret nepilngadīgo dzimumneaizskaramību.

Šiem noziedzīgajiem nodarījumiem bieži ir raksturīgas līdzīgas vervēšanas metodes, līdzīgas riska grupas un savstarpēji pārklājošas ekspluatācijas formas. Līdz ar to cilvēku tirdzniecības novēršanu jāskata vienkopus ar citām bērnu seksuālās vardarbības un seksuālās ekspluatācijas gadījumiem, vairāk koncentrējoties uz gadījumiem, kas saistīti ar peļņas mērķi.

Pieejamie statistikas dati par cietušām nepilngadīgām personām parāda, ka visbiežāk tiek reģistrēti nodarījumi pret bērna tikumību un dzimumneaizskaramību, veidojot 45,2% no visiem nodarījuma veidiem pret cietušo. Otru lielāko cietušo grupu veido cietsirdības un vardarbības upuri (27,8%), kam seko noziedzīgi nodarījumi pret dzīvību un veselību (10,4%) un mantiski noziedzīgi nodarījumi (5,3%).

Tādējādi seksuālā vardarbība un citi noziedzīgi nodarījumi pret bērnu dzimumneaizskaramību joprojām ir viena no būtiskākajām bērnu drošības problēmām Latvijā, norādījusi IeM.

Analizējot informāciju par noziegumu izdarīšanas vietu, secināms, ka noziegumi pret personas tikumību un dzimumneaizskaramību galvenokārt tiek izdarīti reālajā vidē - dzīvesvietās, publiskās vietās vai citās fiziskās vidēs jeb aptuveni 75% gadījumu, teikts ziņojumā.

Šādos gadījumos aizdomās turētā persona visbiežāk ir pilngadīgs vīrietis, bet cietusī persona ir nepilngadīga meitene. Turklāt visbiežāk varmāka ir bijusi zināma cietušajai personai.

Interneta vidē tiek izdarīti aptuveni 15% šāda veida noziedzīgo nodarījumu.

Reālajā vidē dominē izvarošana, seksuāla vardarbība un seksuāla rakstura darbības ar personu, kura nav sasniegusi sešpadsmit gadu vecumu.

Savukārt digitālajā vidē biežāk sastopama pamudināšana iesaistīties seksuālās darbībās.

Interneta vidē samērā bieži tiek konstatēti arī pornogrāfiska rakstura materiālu aprites noteikumu pārkāpšana. Bērnu seksuālās izmantošanas materiāli, kas nonāk interneta vidē, var tikt nekontrolēti izplatīti un atkārtoti izmantoti, tādējādi radot ilgstošu kaitējumu cietušajai personai.

Bērnu pornogrāfijas apkarošana tiešsaistē kļūst arvien sarežģītāka, jo noziedznieki apmainās ne tikai ar aizliegtajiem materiāliem, bet arī ar metodēm, kā atrast potenciālos upurus, kā arī veidiem, kā izvairīties no atklāšanas, atzīst IeM.

Par dzimumnoziegumu izdarīšanu veicinošiem faktoriem uzskatāma bērnu aprūpētāju aizņemtība, kas rada situācijas, kurās bērns ilgstoši atrodas kopā ar potenciālo pāridarītāju bez pieaugušo uzraudzības, bērnu augstā aktivitāte internetā un sociālajos tīklos, agrīna seksualizācija, gados vecāku bērnu ietekme, nepietiekamas zināšanas par riskiem digitālajā vidē, kā arī pārmērīga alkoholisko dzērienu lietošana, teikts ziņojumā.

Lai gan Latvijā kopumā ir izveidots visaptverošs normatīvais un institucionālais ietvars bērnu aizsardzībai pret seksuālo ekspluatāciju un cilvēku tirdzniecību, IeM atzīst, ka pastāv vairākas jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi.

Vienlaikus esot jāņem vērā, ka virkne preventīvo un atbalsta pasākumu jau ir paredzēti spēkā esošajos politikas plānošanas dokumentos, tādēļ turpmākie pasākumi ir vērsti nevis uz jaunas sistēmas izveidi, bet uz esošās sistēmas pilnveidošanu un tās efektivitātes paaugstināšanu.

Lai nodrošinātu informatīvajā ziņojumā noteikto pasākumu īstenošanu un stiprinātu bērnu aizsardzību pret vervēšanu cilvēku tirdzniecībai seksuālās ekspluatācijas nolūkā, ziņojumā rekomendēti vairāki pasākumi.

Pirmkārt, atbildīgajām ministrijām jāsagatavo Ministru kabinetā grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā, paredzot valsts pārvaldes uzdevuma deleģējumu Latvijas Drošāka interneta centram attiecībā uz bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanu tiešsaistē un jāsagatavo valsts budžeta prioritārā pasākuma pieteikumu 2027. gadam, paredzot papildu finansējumu 400 000 eiro gadā Latvijas Drošāka interneta centra pamatfunkciju nepārtrauktai īstenošanai.

Tāpat Labklājības ministrijai paredzēts iesniegt valsts budžeta prioritārā pasākuma pieteikumu 2027. gadam, paredzot papildu finansējumu 87 085 eiro gadā valsts finansētā sociālās rehabilitācijas pakalpojuma cilvēku tirdzniecības upuriem pilnveidošanai un ilgtermiņa atbalsta nodrošināšanai.

Plānots, ka atbildīgās ministrijas izvērtēs noteikumus par kārtību, kādā bērnus var iesaistīt aktivitātēs, kas saistītas ar ārējā izskata demonstrēšanu. Nepieciešamības gadījumā iestādes sagatavos priekšlikumus to pilnveidošanai, lai regulējums atbilstu mūsdienu riskiem bērnu drošības un tiesību aizsardzības jomā.

Plānots, ka atbildīgās ministrijas stiprinās bērnu digitālo pratību un drošu interneta lietošanu, integrējot attiecīgos jautājumus aktualizētajās mācību programmu paraugos un izstrādātājos metodiskajos atbalsta materiālos pedagogiem un pedagogu profesionālās pilnveides programmās un pasākumos