Satraucoši, ka par Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda projekta revīzijas secinājumiem tiek izsūtītas preses relīzes un veidota sabiedrisko attiecību kampaņa, pirms ar rezultātiem ļauts iepazīties pašam projekta īstenotājam, aģentūrai LETA pauda bijusī kultūras ministre Agnese Lāce (P).
Bijusī ministre, komentējot Nacionālās apvienības (NA) politiķu aicinājumu paplašināt fonda audita tvērumu un izvērtēt visus Kultūras ministrijas (KM) administrētos projektus, norādīja, ka Eiropas Savienības fondi un to uzraudzība ir ļoti stingri reglamentēta. Viņa akcentēja, ka ir vairāki formāti, kuros tā tiek veikta. Piemēram, ir ikdienas uzraudzība, ko veic attiecīgā ministrija. Kā skaidroja Lāce, šajā gadījumā KM projektiem, kas ir saistīti ar trešo valstu pilsoņu integrāciju, uzraudzību veic saskaņā ar noteikto grafiku. Projektiem ir gan starpatskaites, gan noslēguma atskaites, konkursi viena fonda plānošanas perioda laikā tiek sludināti vairākās kārtās, piebilda Lāce.
"Protams, šie līdzekļi un to izlietojums ir rūpīgi jāuzrauga un jāvērtē - tiek pasūtīti arī specifiski izvērtējumi ne tikai par finanšu izlietojumu, bet arī par projektu lietderību. Tas ir ļoti būtiski, lai tiktu uzraudzīts gan finansējuma izlietojums, gan arī varētu iegūt informāciju par to, kā uzraudzītās aktivitātes būtu pilnveidojamas nākamajos soļos," skaidroja Lāce.
Bijusī ministre akcentēja, ka šādi novērtējumi jau vairākkārt ir ņemti vērā, arī pilnveidojot nolikumus nākamajām kārtām. Piemēram, izvērtējot, kādas ir izmaksas uz vienu cilvēku latviešu valodas mācību nodrošināšanai trešo valstu pilsoņiem tieši no Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda finansējuma, tika mainītas gan kvalitātes prasības pedagogiem un tam, kā norit paši kursi, gan arī samazinātas attiecināmās izmaksas, piemēram, kafijas pauzēm un tamlīdzīgām lietām, kas agrāk bija pieļaujamas, skaidroja Lāce.
Kā uzsvēra politiķe, šī uzraudzība ir nozīmīga, tā visu laiku notiek un tā tai ir arī jāturpinās. Esot arī ierasts, ka atsevišķus projektus izlases kārtībā vērtē Finanšu ministrija (FM) un attiecīgās revīzijas iestādes, lai varētu izdarīt secinājumus.
"Taču satraucoši šajā kontekstā ir tas, ka, saņemot revīzijas iestādes secinājumus, pirms ar tiem reāli ir ļauts iepazīties pašam projekta īstenotājam, par to jau tiek izsūtītas preses relīzes un no tā tiek veidota sabiedrisko attiecību kampaņa," pauda Lāce.
"Tāpat arī šajā kontekstā, prasot veikt visu projektu novērtējumu, - kā jau es teicu, šādi novērtējumi vienmēr ir jāveic, bet vai tas prasa īpašu komunikāciju par to? Es nezinu. Arī laikā, kamēr es biju kultūras ministre, mēs dažādiem projektiem neapstiprinājām noslēguma atskaites un neizmaksājām visu finansējumu, bet preses relīzes par to negatavojām," pauda Lāce.
Jau ziņots, ka NA politiķi - iekšlietu ministrs Jānis Dombrava un kultūras ministrs Nauris Puntulis - vērsušies FM Revīzijas iestādē, aicinot paplašināt Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2021.-2027. gada plānošanas perioda sistēmas audita tvērumu un izvērtēt visus KM administrētos fonda projektus, aģentūrai LETA pavēstīja Dombravas padomniece Marija Luīze Ratniece.
Puntulis 13. jūlijā, balstoties uz FM revīzijas norādēm, izdevis rīkojumu apturēt biedrības "Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls" tiesības veikt jebkādas turpmākās finanšu darbības, kas saistītas ar projekta "Sabiedrības daudzveidība un starpkultūru komunikācija profesionāļiem darbā ar trešo valstu valstspiederīgajiem" īstenošanu.
KM norāda, ka, ņemot vērā atbildību par projekta īstenošanu, ministrija biedrībai pieprasīs visus nepieciešamos dokumentus un informāciju, lai izvērtētu FM veiktās revīzijas konstatējumus un pieņemtu turpmākos lēmumus, bet līdz tam brīdim apturēta asignējuma pilnvara. Tas nozīmē, ka biedrībai uzlikts pienākums pārtraukt veikt maksājumus no sava konta līdz turpmākam KM lēmumam.
Latvijas Televīzijas rīcībā nonācis revīzijas starpziņojums, kurā kritizēta arī KM kā deleģētās iestādes uzraudzība. Revidenti secinājuši, ka tā nav bijusi pietiekami efektīva. Revidenti aicinājuši Iekšlietu ministriju (IeM) kā vadošo iestādi vienoties ar KM par nepieciešamajiem uzlabojumiem.
KM informē, ka šī projekta kopējā summa ir 246 754 eiro un no tās apgūti 74 000 eiro.