Izskan piedāvājums uz laiku atjaunot robežkontroli starp Latviju un Lietuvu
Lietuvas iekšlietu ministra amata kandidāts Martīns Katelīns pirmdien pieļāva nepieciešamību uz laiku atjaunot robežkontroli ar Latviju, jo palielinās sekundārās nelegālās migrācijas plūsma.
Pagājušajā vasarā pieaugošā migrantu skaita dēļ Varšava līdzīgus ierobežojumus noteica uz Polijas robežas ar Lietuvu un Vāciju.
Lietuvas Iekšlietu ministrijas dati liecina, ka sekundārās migrācijas plūsma no Latvijas pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar šo periodu pērn ir četrkāršojusies - no nedaudz vairāk nekā 300 līdz vairāk nekā 1200 migrantiem.
"Ja situācija nemainīsies, jāapsver visi iespējamie risinājumi. Mēs varētu apsvērt mehānismu, kas līdzīgs tam, ko Polija piemēro mums - ierobežojumus uz robežas, kas nedēļas nogalēs uz Lietuvas un Polijas robežas rada vairākus kilometrus garas automašīnu rindas," pirmdien intervijā aģentūrai BNS sacīja Katelīns, kurš pašlaik ir Seima deputāts.
Valdošās Sociāldemokrātu partijas politiķis atzina, ka robežkontroles atjaunošana ar Latviju būtu "kodolieroču" risinājums, taču sacīja, ka šādi pasākumi varētu būt nepieciešami, ja citi plūsmu pārvaldības un migrantu aizturēšanas līdzekļi ārpus Lietuvas teritorijas neizdosies.
Politiķis brīdināja, ka situāciju varētu kļūt grūti pārvaldīt "diezgan ātri", un tam būtu nepieciešami papildu lēmumi.
"Pat ar atpakaļuzņemšanas līgumu mūsu robežsargi būs pārslogoti. Tas nav tikai vienkāršs zvans Latvijas pusei, kurā teikts, ka esam aizturējuši migrantu no jūsu valsts, un lūgts viņu uzņemt atpakaļ. Ir jāaizpilda un jāpārbauda dokumenti, un migranti ir jāizmitina. Tas prasa laiku un resursus, un, kā jūs minējāt, var radīt jautājumus par cilvēktiesībām," klāstīja Lietuvas iekšlietu ministra amata kandidāts.
Viņš sacīja, ka Latvijai ir grūtības pārvaldīt nelegālo migrāciju un tai vajadzētu izrādīt lielāku iniciatīvu, vienlaikus piebilstot, ka Lietuva negrasās pārtraukt atbalstīt Latvijas robežsargus.
"Es uzskatu, ka palīdzība var turpināties, taču pašiem latviešiem ir jāizrāda iniciatīva. Šis jautājums, iespējams, pat būtu jāizvirza Eiropas Savienības līmenī, jo Lietuva šo problēmu atrisināja 2021.-2022. gadā; mums ir fizisks nožogojums, kur mēs varam izmantot gan atgrūšanas taktiku, gan atgriešanu uz Baltkrievijas pusi," teica Katelīns.
"Migranti ieceļo Latvijas teritorijā un pazūd, pēc tam mūsu robežsargiem šie migranti ar viltotiem dokumentiem ir jāaiztur Lietuvas teritorijā autobusu maršrutā Rīga-Varšava. Tas nav pieņemami, un Latvijai ir jāpieliek lielākas pūles," viņš uzsvēra.
"Es uzskatu, ka dažādos formātos, vai nu starp Iekšlietu ministrijām, vai premjerministru vai prezidentu līmenī, tiks meklēti un atrasti risinājumi," piebilda politiķis.
Šogad uz Latvijas robežas pārtverti, aizturēti vai nosūtīti atpakaļ 7855 migranti, kas ir gandrīz deviņas reizes vairāk nekā mēģināts iekļūt Lietuvā no Baltkrievijas. Lietuvā robežsargi piespieduši doties atpakaļ 901 nelegālo migrantu.
Lietuvas Iekšlietu ministrijas dati liecina, pagājušajā gadā Lietuvā tika aizturēti 1200 nelegālie migranti, kas tika transportēti no Latvijas vai ceļoja patstāvīgi, kas ir aptuveni divarpus reizes vairāk nekā 2024. gadā, kad tādu bija 540.
Kopš Baltkrievijas organizētās migrācijas krīzes sākuma Lietuvas robežsargi ir novērsuši kopumā 25 500 ārzemnieku nelegālu ieceļošanu valstī.
