Pie Miķeļbākas kempinga izskalo ko pārsteidzošu

Šonedēļ pie Miķeļbākas kempinga krastā izskalota store, kas Baltijas jūras reģionā tiek uzskatīta par izzudušu sugu, un tās populāciju vismaz divas desmitgades mēģina atjaunot īpašā programmā.

Lai arī cilvēki sociālajos tīklos pauda dažādas versijas par reto zivi, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "Bior" Zivju resursu pētniecības departamenta vadītājs Ivars Putnis skaidro, ka kopš 2013. gada, kad Latvija īsteno storu populācijas atjaunošanas programmu Baltijas jūrā, stores noķeršanas gadījumi ir diezgan regulāri.

Viņš informē, ka šogad piekrastes komerciālās zvejas žurnālā ir reģistrēti 13 stores noķeršanas gadījumi. Lielākā daļa no šiem gadījumiem ir tieši Ventspils novada piekrastē.

Eksperts skaidro, ka stores agrāk reģionā ir dzīvojušas un bijusi nozīmīga suga. Taču laika gaitā stores ir izzudušas. Viens no pēdējiem dabiskās populācijas stores noķeršanas gadījumiem ir reģistrēts pagājušā gadsimta 90. gados pie Igaunijas salām. Tiek uzskatīts, ka Baltijas jūras reģionā store ir izzudusi suga.

Kopš 2000. gadu sākuma Vācija bija pirmā valsts, kas sāka storu populācijas atjaunošanu Baltijas jūras reģionā. Un laika gaitā tam pievienojās arī citas valstis. Latvija to sāka darīt 2013. gadā. Storu populācijas atjaunošanas programma paredz, ka Baltijas jūras reģiona valstis zivjaudzētavās audzē stores, kas ģenētiski ļoti tuvu radniecīgas vēsturiskajām storēm, kas dzīvoja šajā reģionā, un izlaiž mazuļus upju sistēmās, upju grīvās jūras tuvumā, skaidro Putnis.

Viņš skaidro, ka līdz ar to regulāri sāk parādīties storu noķeršanas gadījumi, un pie Miķeļbākas izskalotā store nav nekas unikāls un neredzēts.

Viņš prognozē, ka nākamajos gados stores zvejnieki lomos varēs redzēt aizvien biežāk. Viņš aicina cilvēkus ziņot par šādiem gadījumiem "Bior", jo tie institūtam sniedz vērtīgu informāciju. Putnis aicina aplūkot, vai šīm zivīm pie muguras spuras ir piestiprināta zīmīte, jo bieži vien atjaunošanas programmas zivīm ir marķējums ar valsts kodu un tālruņa numuru, uz kuru var ziņot par stores atraduma faktu.

Informācijas nodošana palīdz zinātniekiem saprast zivs izplatības areālu, to, kā tā aug, kā arī, kāda ir nozīme atjaunošanas programmai. Pēdējos gados Latvijas ūdeņos izlaistas aptuveni 3000 stores. Katru gadu tas nenotiek, tomēr atjaunošanas programma turpinās, uzsver Putnis.

Raksturojot stori, Putnis skaidro, ka tās ir diezgan lēnaudzīga suga. Atkarībā no vides apstākļiem dzimumgatavību tā var sasniegt septiņu līdz astoņu gadu vecumā, bet nereti tikai 20 līdz 30 gadu vecumā nobriest nārstam. Pašlaik zinātniekiem nav informācijas, ka kāda no atjaunošanas programmā izlaistajām zivīm būtu nārstojusi un būtu atrasti mazuļi.

"Nākotnē raugāmies ar cerībām, jo atjaunošanas programmas mērķis ir panākt, lai storu populācija atkal kļūtu dzīvotspējīga un atražotu sevi. Taču jāņem vērā arī tas, ka tā vienreiz ir izzudusi, un pastāv risks, ka tā var neatjaunoties. Klimats un vide mainās, ir dažādi šķēršļi migrācijai uz upēm, kur stores nārsto," skaidro eksperts, piebilstot, ka stores ir arī diezgan populāras akvakultūrā. Daudzi dīķu saimnieki tās audzē un palaikam zivis no zivjaudzētavām nokļūst savvaļā.

Viņš piebilda, ka, pētot pie Miķeļbākas izskalotās stores fotogrāfiju, nevar droši pateikt, vai tā ir no atjaunošanas programmas vai zivjaudzētavas zivs.

Institūtā uztur un fiksē retāk noķerto sugu datu bāzi. Baltijas jūrā mēdz iemaldīties zobenzivs no Atlantijas okeāna, kas pie Liepājas izskalota pat vairākas reizes, kā arī citas retas sugas.