Valsts prezidents Andris Bērziņš atdevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai grozījumus Civilprocesa likumā, informē prezidenta Preses dienests.
Šis ir pirmais likumprojekts, ko jaunais prezidents ir atdevis Saeimai pārstrādei.
Prezidents lēmumu pamatojis ar to, lai panāktu saprātīgu līdzsvaru starp kreditora un parādnieka interesēm, ievērotu valsts pienākumu gādāt par grūtībās nonākušajām ģimenēm un nodrošinātu bērnu intereses, kā arī lai izveidotu saprotamu, saskaņotu un pārskatāmu likuma un tā pielikuma tekstu.
Prezidenta kanceleja saņēmusi vairākus lūgumus grozījumus nodot otrreizējai caurlūkošanai.
Izskatot likumprojektu trešajā lasījumā, tajā ir veiktas izmaiņas, kas noteic, ka tiesu izpildītājs kredītiestādei dod rīkojumu noguldītos līdzekļus tiesu izpildītāja norādītajā piedzenamās summas un sprieduma izpildes izdevumu apmērā pārskaitīt tiesu izpildītāja depozīta kontā, saglabājot parādniekam līdzekļus minimālās mēneša darba algas apmērā.
Latvijas Apvienotā policistu arodbiedrība un Latvijas Kredītņēmēju apvienība pauž viedokli, ka tas izdarīts nepamatoti, jo piedziņas vēršanai pēc izpildu dokumentiem nevajadzētu būt pakļautai minimālās mēneša darba algas apmēram ne tikai attiecībā uz parādnieku, bet arī uz viņa ģimenes locekļiem un apgādībā esošajām personām.
Savukārt Bērziņš vēstulē parlamentam uzsver, ka parasti attiecībā uz uzturlīdzekļu piedziņu no parādnieka tiek piedzīts vairāk naudas līdzekļu nekā no citiem parādniekiem. Savukārt grozījumi paredz pretējo, no kā izriet, ka pieņemtie grozījumi faktiski vairāk aizsargā to personu intereses, kuras nemaksā uzturlīdzekļus, jo aizliedz veikt piedziņu, atstājot parādniekam naudas līdzekļus zem minimālās mēneša darba algas.
"Nav arī loģiski, ka pēc grozījumu spēkā stāšanās tiktu paredzēta atšķirīga pieeja un ierobežojumi piedziņai no darba samaksas ‒ tiek ievērots noteikums par 50 procentiem no minimālās mēneša darba algas ‒ un noguldījumiem kredītiestādēs ‒ noteikums par 50 procentiem no minimālās mēneša darba algas netiek ievērots," teikts prezidenta vēstulē parlamentam.
Valsts prezidents norāda, ka strīdīgie priekšlikumi visvairāk skar tieši nenodrošinātos kreditorus, nevis nodrošinātos. Tādēļ nebūtu pareizi arī pieņemt normatīvo regulējumu, kas ļauj parādniekam tikai lielā apgādājamo skaita dēļ vai apzināti sadalot naudu pa vairāku kredītiestāžu kontiem vispār izvairīties no piedziņas, it īpaši par termiņā nesamaksātajiem administratīvajiem sodiem. Tas nepamatoti varētu samazināt piedzenamo summu apmēru.