"airBaltic" samazina floti; divas "Airbus A220-300" atgrieztas iznomātājam
Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" ir panākusi abpusēju vienošanos ar vienu no saviem lidmašīnu iznomātājiem par divu "Airbus A220-300" lidmašīnu priekšlaicīgu atgriešanu šā gada jūnija beigās, aģentūrai LETA apstiprināja "airBaltic" sabiedrisko un politisko attiecību vadītājs Augusts Zilberts.
Viņš norādīja, ka patlaban pēc divu lidmašīnu atgriešanas flotē ir 54 lidmašīnas. Tas ir faktiskais skaits lidmašīnu, ko patlaban lidsabiedrība izmanto.
Šogad jaunas lidmašīnu piegādes vairs nav plānotas.
Komentējot, vai lidmašīnu atgriešanas gadījumā līgumā ir paredzētas sankcijas, Zilberts norādīja, ka "airBaltic" nekomentē vienošanās komerciālos nosacījumus, jo tie ir konfidenciāli.
Viņš uzsvēra, ka lēmums par divu lidmašīnu atgriešanu pieņemts, jo lidsabiedrība regulāri izvērtē savas flotes un kapacitātes vajadzības, ņemot vērā pašreizējos makroekonomiskos apstākļus, degvielas cenu svārstības, ģeopolitisko nenoteiktību, pieprasījuma izmaiņas atsevišķos tirgos un konkrētu maršrutu rentabilitāti.
"airBaltic" kapacitāte nodrošināt lidojumu tīkla darbību šīs vienošanās rezultātā nav ietekmēta, uzsvēra Zilberts.
Viņš papildināja, ka 2026. gada vasaras sezonā līdz 25 "airBaltic" lidmašīnām lidos partneru tīklā "Lufthansa Group", tostarp "Swiss", "Austrian Airlines" un "Brussels Airlines", kā arī "Air Serbia". Savukārt ziemas sezonā patlaban paredzēts, ka sešas lidmašīnas varētu izpildīt lidojumus partneru tīklā.
Jautāts, vai "airBaltic" joprojām līdz 2032. gadam plāno sasniegt gandrīz 100 lidmašīnu floti, Zilberts norādīja, ka "airBaltic" patlaban strādā pie jaunā biznesa plāna pabeigšanas un flotes attīstības temats ir daļa no tā. Tādēļ patlaban plašākus komentārus aviokompānijā nesniedza.
Jau ziņots, ka lidsabiedrība sākotnēji pasūtīja kopumā 50 "Airbus A220-300" lidmašīnas un paziņoja par vēl 30 šī tipa lidaparātu iegādes līgumu, saglabājot tiesības iegādāties vēl 20 šī tipa gaisa kuģus.
Pirmais šī tipa lidaparāts aviokompānijai tika piegādāts 2016. gada nogalē. Kopš 2020. gada maija "airBaltic" visus lidojumus veic tikai ar "Airbus A220-300" lidmašīnām.
LETA jau vēstīja, ka "airBaltic" koncerna zaudējumi šogad pirmajā ceturksnī bija 70,064 miljoni eiro, kas ir 2,4 reizes vairāk nekā 2025. gada pirmajā ceturksnī. Savukārt "airBaltic" koncerna apgrozījums palielinājās par 12,3% un bija 149,086 miljoni eiro.
"airBaltic" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt "airBaltic" koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā.
Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.
Pagājušā gada vasarā par "airBaltic" akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa". Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% "airBaltic" akciju, "Lufthansa" - 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam "Aircraft Leasing 1" - 1,62%, bet 0,01% - citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.
Pēc "airBaltic" akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) "Lufthansa" līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka "Lufthansa" pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no "airBaltic" kapitāla. Latvijas valdība 2024. gada 30. augustā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.
Pērn augustā valdība nolēma, ka Latvija, tāpat kā "Lufthansa", veiks līdzieguldījumu 14 miljonu eiro apmērā "airBaltic" pirms potenciālā IPO.
Ņemot vērā 2025. gada finanšu rezultātus un situāciju tirgū, "airBaltic" gan ir apturējusi iespējamo IPO un šobrīd to neuzskata par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā, teikts "airBaltic" gada pārskatā.
Pārskatā norādīts, ka, neraugoties uz gaidāmo operatīvās un komerciālās darbības uzlabojumu, aviokompānija 2026. gadā darbosies ar negatīvu brīvo naudas plūsmu, un, ņemot vērā pašreizējās prognozes, vadība sagaida, ka darbības finansēšanai 2026./2027. gada ziemas sezonai būs nepieciešama papildu naudas injekcija 100 līdz 150 miljonu eiro apmērā.
