15. Saeimas vēlēšanās uz vienu deputāta vietu pretendē vidēji 14 kandidāti

15. Saeimas vēlēšanās uz vienu deputāta vietu pašlaik pretendē vidēji 14,3 kandidāti, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati.

Kopumā vēlēšanām līdz sestdienas vakaram iesniegti 14 kandidātu saraksti, kuros pieteikti 1434 deputātu kandidāti.

Lielākā konkurence, rēķinot kandidātu skaitu pret vienu mandātu, pašlaik ir Zemgalē, kur uz vienu deputāta vietu pretendē aptuveni 15,9 kandidāti, un Kurzemē, kur uz vienu mandātu ir 15,7 kandidāti. Latgalē uz vienu deputāta vietu pretendē 15 kandidāti, Rīgā - 13,9, bet Vidzemē - 13,3 kandidāti.

Skaitliski visvairāk kandidātu pieteikti Rīgas vēlēšanu apgabalā - 527 kandidāti uz 38 deputātu vietām. Vidzemē pieteikti 347 kandidāti uz 26 vietām, Zemgalē - 207 kandidāti uz 13 vietām, Latgalē - 180 kandidāti uz 12 vietām, bet Kurzemē - 173 kandidāti uz 11 vietām. Tādējādi Rīgā koncentrējas vairāk nekā trešdaļa visu kandidātu, tomēr attiecībā pret mandātu skaitu konkurence tur nav lielākā.

Salīdzinot ar 14. Saeimas vēlēšanām, pašreizējā kandidātu konkurence ir mazāka. Iepriekšējās Saeimas vēlēšanās tika reģistrēti 19 kandidātu saraksti ar 1832 kandidātiem, savukārt pašlaik 15. Saeimas vēlēšanām iesniegti 14 saraksti ar 1434 kandidātiem. Tas ir par pieciem sarakstiem un 398 kandidātiem mazāk jeb kandidātu skaita kritums par aptuveni 22%. Iepriekš uz vienu deputāta vietu pretendēja 18,3 kandidāti, tagad - 14,3.

Maksimālais kandidātu skaits, ko viena partija vai partiju apvienība var pieteikt visos piecos vēlēšanu apgabalos, šajās vēlēšanās ir 125. Maksimālo kandidātu skaitu pieteikuši septiņi politiskie spēki: Nacionālā apvienība, "Latvija pirmajā vietā", "Progresīvie", "Jaunā Vienotība", "Apvienotais saraksts", Zaļo un Zemnieku savienība, kā arī "Suverēnā vara / Apvienība Jaunlatvieši".

Savukārt pārējām partijām un to apvienībām ir īsāki saraksti. Politisko partiju apvienība "Saskaņas Centrs" pieteikusi 105 kandidātus, JKP Jaunā konservatīvā partija - 85, "Latvijas attīstībai" - 84, "Mēs mainām noteikumus" - 77, "Austošā Saule Latvijai" - 75, "Gobzema saraksts" - 73, bet "Stabilitātei!" - 60 kandidātus.

Īpaši izteikti Rīgas virzienā koncentrēti ir daži īsākie saraksti. "Stabilitātei!" Rīgā pieteikusi 38 kandidātus, bet Vidzemē - tikai četrus, Kurzemē - piecus, Zemgalē - sešus un Latgalē - septiņus. "Gobzema sarakstam" no 73 kandidātiem 35 pieteikti Rīgā, kamēr Latgalē - četri, Kurzemē - septiņi.

No visiem kandidātiem 488 jeb 34% ir sievietes, bet 946 jeb 66% - vīrieši. Salīdzinājumā ar 14. Saeimas vēlēšanām sieviešu īpatsvars kandidātu vidū ir nedaudz samazinājies - toreiz sievietes veidoja 36,3% kandidātu. Visaugstākais sieviešu īpatsvars pašlaik ir Latgalē, kur sievietes veido 39,4% kandidātu, bet zemākais - Vidzemē, kur sieviešu īpatsvars ir 31,1%. Rīgā sievietes ir 34,5% kandidātu, Kurzemē - 34,1%, bet Zemgalē - 32,9%.

Kandidātu izglītības dati rāda, ka Augstākā izglītība ir 1129 kandidātiem jeb 78,7%, vidējā izglītība - 281 kandidātam jeb 19,6%, bet pamata izglītība - 24 kandidātiem jeb 1,7%. Augstākās izglītības īpatsvars lielākais ir Latgalē, kur tā norādīta 81,7% kandidātu, un Vidzemē, kur tā norādīta 80,9% kandidātu. Zemgalē šis rādītājs ir zemākais starp apgabaliem - 75,9%, tomēr arī tur augstākā izglītība ir vairāk nekā trim ceturtdaļām kandidātu.

Pēc tautības 1066 kandidāti jeb 74,3% norādījuši, ka ir latvieši. Krievu tautību norādījuši 109 kandidāti jeb 7,6%, bet 217 kandidāti jeb 15,1% tautību nav norādījuši. Reģionāli lielākais krievu tautību norādījušo kandidātu īpatsvars ir Rīgā - 10,6%, Latgalē tas ir 8,3%, Zemgalē - 5,8%, Kurzemē - 5,2%, bet Vidzemē - 4,9%.

No visiem kandidātiem 541 jeb 37,8% dzīvesvieta norādīta Rīgā. Tālāk seko Jūrmala ar 78 kandidātiem, Jelgava ar 48, Ogres novads ar 42, Liepāja ar 39, kā arī Mārupes un Ropažu novadi, no kuriem katra kandidē pa 38 cilvēkiem. CVK dati rāda arī piecus kandidātus, kuriem nav dzīvesvietas Latvijā.

Ģimenes stāvokli nav norādījusi gandrīz ceturtā daļa kandidātu - 327 jeb 22,8%. Precējušies ir 764 kandidāti jeb 53,4%, neprecējušies - 190 jeb 13,2%, šķīrušies - 131 jeb 9,1%, bet atraitņi - 22 jeb 1,5%.

Kopumā CVK dati rāda, ka 15. Saeimas vēlēšanu kandidātu piedāvājums pašlaik ir mazāks un koncentrētāks nekā iepriekšējā Saeimas vēlēšanu ciklā.

Kandidātu sarakstu iesniegšana 15. Saeimas vēlēšanām notiek no 20. jūnija līdz 5. jūlijam. 15. Saeimas vēlēšanas paredzētas 3. oktobrī.