Reizēm iniciatīva un vēlme palīdzēt var nokļūt pelēkajā zonā, kur tas, iespējams, var traucēt, ceturtdien žurnālistiem pauda Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS), komentējot kiberdrošības eksperta Elvisa Strazdiņa iesaisti AS "Latvijas Valsts meži" (LVM) kiberincidenta jautājumā un Valsts policijas (VP) rīcību.
Kulbergs pauda, ka šajā stāstā radies pārpratums saistībā ar juridiskajiem terminiem. "Daudzi mēģināja interpretēt lietas daudz krasāk un citādāk, nekā bija patiesībā," sacīja premjers. Tomēr viņš arī atzina, ka bija nepieciešama skaidrāka komunikācija par notikušo.
"Reizēm vēlme palīdzēt un sava iniciatīva var nokļūt tādā pelēkā zonā, kur tas, iespējams, var jau traucēt," teica Kulbergs, uzsverot, ka LVM kiberincidents bijis sensitīvs jautājums.
Viņš pauda pārliecību, ka iestādes vienkārši gribējušas zināt par Strazdiņa veiktajām darbībām, un valsts iestādēm nemaz neesot cita veida, kā uzzināt, kā tikai jautājot. "Tika ierosināts kriminālprocess, kur ir liecinieks," teica Kulbergs, sakot, ka sabiedrība šo jautājumu uztvēra ļoti saasināti.
Tai pat laikā premjers arī uzsvēra, ka valstī ir vajadzīgi tādi speciālisti kā Strazdiņš, un, ja viņš ir gatavs palīdzēt, tad Kulbergs gribētu izmantot viņa zināšanas, lai valstī sakārtotu kibernozari.
Kā vēstīts, VP nedēļas sākumā ziņoja, ka tā saistībā ar LVM piedzīvoto kiberuzbrukumu pārbauda kādas ar incidentu nesaistītas personas rīcību jau iepriekš sāktā kriminālprocesa ietvaros.
Policija bija konstatējusi gadījumu, kad kāda persona patvaļīgi un nesankcionēti uzdevusies par LVM pārstāvi un valsts institūciju vārdā bez pilnvarojuma veikusi darbības, tostarp sazinājusies ar iespējamo kibernoziedznieku un vedusi sarunas par potenciālu izpirkuma maksu datu atšifrēšanai.
Strazdiņš aģentūrai LETA iepriekš apliecināja, ka tas bijis viņš.
Strazdiņš iepriekš publiski pauda, ka sazinājies ar personu vai grupējumu, kas uzņēmies atbildību par uzbrukumu LVM, un noskaidrojis iespējamo izpirkuma maksas apmēru. Pēc viņa sniegtās informācijas, uzbrucēji par datu atšifrēšanu vēlējušies saņemt 0,1% no uzņēmuma gada ieņēmumiem jeb vairāk nekā 600 000 eiro.
Tikmēr LVM aģentūrai LETA pirmdien apliecināja, ka neviens nav vērsies pie uzņēmuma ar prasību maksāt izpirkuma maksu. Uzņēmums arī uzsvēra, ka pat šādas prasības gadījumā izpirkuma maksa netiktu maksāta.
Atbildību par kiberuzbrukumu LVM uzņēmies ārvalstu izspiedējvīrusu jeb "ransomware" grupējums. Saistībā ar incidentu Valsts policija iepriekš sākusi kriminālprocesu, bet kiberincidenta apstākļu skaidrošanā iesaistījusies arī institūcija "Cert.lv".