Aicina piedalīties skrējiena «Baltijas ceļš» divdesmitgadē
Latvijai un visai Baltijai nozīmīga notikuma – Baltijas ceļa – divdesmitgade apritēja jau pirms diviem gadiem, šogad pēc nepilna mēneša, ļoti iespējams, notiks vēl pēdējā unikālā tā pieminēšana – ar stafetes veida skrējienu no Lietuvas galvaspilsētas Viļņas caur Rīgu līdz Tallinai, kas būs jau 20.gadu pēc kārtas, informē organizatori.
Šīs sportiskās akcijas galvenais mērķis ir atgādināt pasaules sabiedrībai par apkaunojošo un slepeno Molotova–Ribentropa paktu, kas paredzēja Lietuvas, Latvijas un Igaunijas iekļaušanu PSRS, kā arī atgādināt par trīs Baltijas tautu vienotību un solidaritāti cīņā par savu brīvību un neatkarību.
Stafetes skrējiens atgādinās arī par 1989.gada cilvēku roku veidoto «Baltijas ceļu». Tāpat kā visus iepriekšējos 19 gadus, skrējēji atkārtos dzīvās ķēdes gaitu uz «Baltijas ceļa».
Stafetes skrējienā aicināti iesaistīties visi skriešanas entuziasti no Baltijas valstīm un Baltkrievijas.
20.Starptautiskais stafetes skrējiens «Baltijas ceļš» startēs 19.augustā pulksten 10 Katedrāles laukumā Viļņā. Pa ceļam paredzētas vairākas apstāšanās vietas (pats skrējiens nekad neapstājas – kāds vienmēr turpina iesākto stafeti), kur notiek dažādi piemiņas brīži un skrējiena dalībnieku sveikšana. Ap pulksten 21 skrējēji nonāks Pasvalē, kas atrodas netālu no Lietuvas un Latvijas robežas.
Nākamajā dienā ap plkst. 6 skrējēji turpinās ceļu no Pasvales un ap plkst. 8 nonāks Saločai-Grenstāles robežpunktā. Ap plkst. 11.30 dalībnieki ieradīsies Bauskā, plkst. 15 skrējēju delegācija noliks ziedus pie Brīvības pieminekļa Rīgā (kur atvēlēts laiks tikties ar sagaidītājiem Latvijā), bet ap plkst. 21 sportisti finišēs Salacgrīvā.
Stafetes skrējiena pēdējā dienā, 21.augustā, plkst. 6 skrējēji startēs no Salacgrīvas, plkst. 7.15 šķērsos Latvijas un Igaunijas robežu, bet 600 kilometru garās distances finišs paredzēts ap plkst. 18 Tallinā, laukumā pie Igaunijas Republikas parlamenta ēkas.
Dalības maksa skrējienā ir 200 litu (40 latu), par ko katrs dalībnieks saņems formu, kas paredzēta, lai svinīgi ieskrietu pilsētās un ko pēc tam varēs paturēt par piemiņu. Maksā ietilpst transporta izdevumi (autobusu nodrošina lietuvieši), daļa ēdināšanas, taču arī pašam jāņem līdzi pārtika. Noslēgumā paredzēta apbalvošana – ar medaļām, pateicības rakstiem, suvenīriem un svinīgo pasākumu. Katru dienu dalībniekam jāveic vismaz divi vai trīs etapi, neskaitot svinīgo ieskriešanu pilsētās (ļoti mazi šie kopējie posmi) – katrs var izvēlēties - skriet 5 vai 10 km posmus un arī skriešanas partnerus.
Šī stafetes veida skrējiena, kura iniciatori ir Lietuvas amatierskrējēji, vēsture sākās divus gadus pēc paša lielā notikuma – 1991.gadā. Piemiņas ideju par divu miljonu baltiešu toreiz veidoto «dzīvo» cilvēku ķēdi 600 kilometru garumā, realizējot ar skrējiena palīdzību, izlolojis Lietuvas Amatieru skrējēju asociācijas prezidents Romas Bernotas, kurš gan sava cienījamā vecuma un ilggadējo darba gaitu dēļ, visticamāk, šogad noliks sava amata pilnvaras. Līdz ar to, ļoti iespējams, ka vairs šādi piemiņas un atceres skrējieni par godu vienam no mūsu valsts brīvības atgūšanas simboliem vairs nenotiks, jo Lietuva tikai vienpusēji arī to nevar atļauties organizēt, kā bijis visus līdzšinējos gadus.
Savukārt tie daži Latvijas pārstāvji – pārsvarā skrējēju kluba (SK) «Ozolnieki» biedri - skrējienos piedalījušies tikai par saviem līdzekļiem, jo pēc vairākkārtējiem lūgumiem sniegt jelkādu atbalstu neviens nav atsaucies, kaut gan par to informētas pat augstākās valsts pārvaldes institūcijas un atbildīgās personas. Diemžēl arī aizpagājušajā gadā, kad Latvija pēkšņi «pamodās» ar pasākumu «Sirdspuksti Baltijai» (kā pamatā principā vien bija šī pati ideja – piemiņas skrējiens), arī tad jau šis ilggadējais skrējiens tika atstāts ēnā.