Karstuma vilnis: cik daudz darba šobrīd ir NMPD?

© Jānis Saliņš/MN

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķi šajās karstajās dienās snieguši palīdzību dažāda vecuma cilvēkiem, un saistībā ar karstuma ietekmi nav bijušas ļoti smagas vai traģiskas situācijas, aģentūru LETA informēja NMPD Komunikācijas nodaļas pārstāve Inga Vītola.

Bērniem sūdzības parādījušās pēc ilgstošas uzturēšanās ārā, biežāk gadījumos, kad visa diena vai liela dienas daļa pavadīta ārā rotaļās vai pie ūdenstilpēm karstumā un saulē. Visbiežāk papildus konstatēta nepietiekama šķidruma uzņemšana.

Līdzīgi izsaukumi reģistrēti arī pieaugušo grupā. Savukārt jauniešu vidū biežākā kļūda bijusi ilgstoša uzturēšanās karstā laikā ārā, sportojot vai veicot citas fiziskas aktivitātes, kā rezultātā radusies pārkaršana un bijusi nepieciešama medicīniskā palīdzība.

Vairākās situācijās arī pieaugušie ilgstoši veikuši fizisku darbu ārā karstumā, pēc kā parādījušās veselības problēmas.

Izsaukumi saņemti arī pie gados vecākiem cilvēkiem, kuriem sūdzības sākušās, uzturoties uzkarsušās iekštelpās. Dienestā rosina karstajā laikā biežāk sazināties ar tuviniekiem un kaimiņiem, kuri dzīvo vieni, lai pārliecinātos par viņu pašsajūtu.

NMPD norāda, ka lielākajā daļā gadījumu šķidruma uzņemšana bijusi nepietiekama, bet reizēm tas dienas laikā nav uzņemts vispār.

Dienestā atgādina, ka karstā laikā šķidrums jālieto regulāri visas dienas garumā, negaidot slāpju sajūtu. Tāpat dienas laikā, kad saule ir visaktīvākā, ieteicams uzturēties vēdinātās iekštelpās vai ēnā un izvairīties no smaga fiziska darba.

Karstajās dienās riskam pakļauts ikviens, kurš nepietiekami uzņem šķidrumu, karstumā ir pārāk silti saģērbies, uzturoties saulē nelieto galvassegu, kā arī ilgstoši uzturas tiešos saules staros vai karstumā, norāda NMPD.

Īpaši riskam pakļauti gados vecāki cilvēki, sevišķi tie, kuri vecāki par 75 gadiem un dzīvo vieni, mazi bērni, īpaši bērni līdz gada vecumam, kuriem vēl nav pilnībā nostabilizējusies fizioloģiskā termoregulācija, kā arī guloši slimnieki, kuri ikdienā ir atkarīgi no apkārtējo palīdzības.

Paaugstināts risks ir arī cilvēkiem ar hroniskām slimībām, īpaši elpceļu vai sirds slimībām un garīgās veselības traucējumiem, cilvēkiem, kuri lieto noteiktus medikamentus, kā arī tiem, kuri karstumā sporto, ilgstoši veic smagu fizisku darbu, tai skaitā strādā uz lauka, vai strādā nevēdinātās un neatdzesētās telpās.

NMPD arī brīdina, ka mazuļa ratiņi vai stāvošas, nevēdinātas automašīnas salons var pārvērsties par "siltumnīcu", bērnam radot dzīvībai bīstamu pārkaršanas risku, un pārkaršana iespējama arī, bērnam guļot smacīgās un karstās iekštelpās. Riskam pakļauti arī cilvēki, kuri lieto alkoholu vai narkotikas.

Kā vēstīts, karstums šonedēļ atkāpsies pakāpeniski, savukārt nedēļas otrajā pusē biežāk līs, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā.

Video