“Eju spēlēt uz “Vernisāžu”, bet man kurpes galīgi saplīsušas...” Komponists Raimonds Tiguls par skarbajiem deviņdesmitajiem un Paulu

Komponists Raimonds Tiguls intervijā “Nra.lv TV sarunas” pastāstīja, ka neatceroties tieši, kā iepazinies ar maestro Raimondu Paulu, bet viņam spilgtā atmiņā palicis brīdis no grūtajiem gadiem, kad viņš rītos strādājis kā pienvedējs.

“Sajūta, godīgi sakot, bija draņķīga. Vakaros sēdēju Talsos augšā jumta istabiņā, un man tajā laikā bija sintezators. To mēs ar tēti nopirkām - pazāģējām mazliet malku un par to naudu nopirkām. Es ar to sintezatoru sēdēju un kaut ko tur komponēju, un kaut ko mēģināju. Es cerēju, ka dzīvē man kaut kas sanāks. Jo vispār tā situācija man bija baigi drūma un nesaprotama - finansiāli galīgi nekā.

Mēs, piemēram, nopirkām kredītā motorzāģi. Tāds bija deviņdesmito gadu sākums zemniekam,” stāstīja Tiguls.

Un tad vienā brīdī viņam piezvanījis maestro un sacījis: “Vai tu nevari atbraukt uz “Vernisāžu”? Tur Jūlijs Krūmiņš ir nopircis “Steinway” pianīnu, tur būs saviesīgs vakars. Vai vari atbraukt uzspēlēt?”

Raimonds Pauls teicis, ka par to Tigulam tiks samaksāts. Tiguls bijis priecīgs un braucis.

“Es eju caur Vērmaņdārzu un skatos, ka man kurpes ir galīgi saplīsušas. Es nopirku līmi, salīmēju kurpes un aizgāju uz “Vernisāžu”. Tur bija maestro, Lana, tā brīža Valsts prezidents Guntis Ulmanis ar sievu, Jūlijs Krūmiņš un “Steinway”. Vairāk neviena nebija...” atceras komponists.

Pēc tam viņš sācis uz “Vernisāžu” regulāri iet un spēlēt. Tas viņam bijis labs papildu ienākums.