Rīgas dome "apbižojot" vietējos zemniekus; iepirkumos ieliktas nepamatotas prasības

Rīgas skolu ēdināšanas iepirkumā pašreizējie vērtēšanas kritēriji mākslīgi sašaurina iespējamo piegādātāju loku un rada risku, ka zaļā publiskā iepirkuma prasības tiks izpildītas formāli, vēsta biedrība “Zemnieku saeima”.

Saskaņā ar Rīgas domes veiktajiem grozījumiem nolikumā ir būtiski samazināts ēdināšanas pakalpojuma izpildē iesaistāmo vietējo zemnieku skaits, iestrādājot prasību par sadarbību tikai ar diviem bioloģiskajiem un kvalitātes shēmu audzētājiem, kas nav pietiekama tik lielam Rīgas skolu apjomam un piecu gadu līguma periodam. Biedrība “Zemnieku saeima” priekšsēdētājs Juris Lazdiņš: “Paradoksāla situācija, kad politiķi no tribīnēm aicina atbalstīt vietējo, bet tepat mūsu degungalā tiek organizēti desmitiem miljonu vērti iepirkumi, absolūti ignorējot Latvijas sabiedrības intereses.”

“Divi bioloģiskie zemnieki nevar nodrošināt tik lielu Rīgas skolu apjomu piecu gadu garumā. Lauksaimniecībā katrs ražas gads ir atšķirīgs, tāpēc šādā iepirkumā jābūt daudz plašākam vietējo ražotāju lokam. Ja pašvaldība jau nolikumā pieļauj tik šauru piegādātāju loku, tā pati rada risku, ka līguma izpildes laikā solītās vietējās bioloģiskās piegādes aizstās ar citu, lētāk pieejamu produkciju. Rezultātā bērnu ēdienkartēs var nonākt nevis tas, par ko pretendents saņēmis punktus iepirkumā, bet formāli aizvietota produkcija no garākām piegādes ķēdēm,” norāda Juris Lazdiņš, komentējot situāciju ar Rīgas domes izsludināto iepirkumu “Ēdināšanas pakalpojumi Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta padotībā esošo izglītības iestāžu vajadzībām”.

Stingrāka kontrole jāapvieno ar plašāku vietējo zemnieku iesaisti

Biedrība “Zemnieku saeima” atbalsta Iepirkumu uzraudzības biroja un Rīgas valstspilsētas Iepirkumu pārvaldes skatījumu par stingrāku līguma izpildes kontroles prasību iestrādāšanu nolikumā. Tajā pašā laikā biedrība uzsver, ka būtiski jāpaplašina ēdināšanas pakalpojuma izpildē iesaistāmo vietējo zemnieku skaits.

Pēc nolikuma prasībām pašreiz ēdinātājam ir jāapliecina sadarbība tikai ar diviem bioloģiskajiem un diviem nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas vai integrētās audzēšanas prasībām atbilstošiem audzētājiem vai ražotājiem. Biedrība “Zemnieku saeimas” ieskatā, ņemot vērā iepirkuma apjomu, tas ir par maz sekmīgai un nepārtrauktai ilgtermiņa ēdināšanas līguma izpildei.

Ja kontrole tiek pastiprināta, bet piegādātāju loks jau sākotnēji ir pārāk šaurs, kontrole pārbaudīs tikai formālu sistēmu, nevis nodrošinās stabilas vietējās pārtikas piegādes. Rīgas skolu ēdināšanas iepirkums nav īstermiņa vai neliela apjoma piegāde - tas ir ilgtermiņa pakalpojums, kurā jāparedz pietiekams ražotāju skaits, lai piegādes varētu nodrošināt arī mainīgos ražas gados.

Formāli kritēriji novedīs pie kārtējās loterijas

Jaunajā nolikuma redakcijā vērtēšanas kritēriji ir tik elementāri, ka konkursa rezultāts var būt iespēja visiem pretendentiem saņemt vienādu punktu skaitu, uzskata J. Lazdiņš. Tas nozīmē, ka pēc vienāda vērtējuma iepirkums nonāks līdz izlozei jeb loterijai. Iepriekš nolikumā bija paredzēts, ka vienāda punktu skaita gadījumā tiek vērtēts, kurš pretendents piedāvā vairāk bioloģisko audzētāju. Pēc Iepirkumu uzraudzības biroja lēmuma Rīga šo nosacījumu izslēdza.

“Šāda pieredze jau bija pērn, kad iepirkumā pārliecinoši uzvarēja lietuviešu uzņēmums. Mani pārsteidz un apbēdina tuvredzība kādā veidā šobrīd tiek šāda veida iepirkumi organizēti. Nedomājot ko ēdīs mūsu bērni un neveicinot Latvijas ekonomisko augšupeju,” norāda Juris Lazdiņš.

Šī nav pirmā reize, kad Rīgas skolu ēdināšanas iepirkumi nonāk strīdu centrā. Pērn aptuveni 53 miljonu eiro iepirkumā uzvarētājs tika noteikts izlozē, un process nonāca Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja redzeslokā.

100 kilometru rādiusā ir pietiekami daudz vietējo zemnieku

100 kilometru rādiusā ap Rīgu ir pietiekami liels skaits vietējo zemnieku un ražotāju, tāpēc iepirkuma prasībās varētu droši pieprasīt sadarbības apliecinājumus ar vismaz 20 vietējiem zemniekiem. Tas garantētu stabilākas piegādes nekā pašlaik prasītie divi piegādātāji. Ir svarīgi, lai nolikuma punktos, kuros tiek vērtēti bioloģiskās lauksaimniecības, nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas un integrētās audzēšanas prasībām atbilstoši produkti, tiktu sagaidīta sadarbība ar vairākiem vietējiem zemniekiem.

“Plašāks vietējo zemnieku loks ir vajadzīgs kaut vai tāpēc, ka lauksaimniecībā ražas gadi ir atšķirīgi. Ja piegādes balstās tikai uz dažiem audzētājiem, jebkuras ražas, kvalitātes vai loģistikas problēmas rada risku, ka solītās vietējās bioloģiskās piegādes būs jāaizstāj ar citu produkciju,” skaidro Juris Lazdiņš.

Vienlaikus Juris Lazdiņš norāda, ka pēc pēdējām izmaiņām īsāko piegādes attālumu vērtē tikai trim produktiem - kartupeļiem, burkāniem un āboliem. Sākotnējā nolikuma versijā šis produktu loks bija plašāks. Attāluma kritēriju būtu lietderīgi attiecināt uz visiem 15 augļiem un dārzeņiem, kurus vērtē bioloģiskās lauksaimniecības un kvalitātes shēmu produktu sadaļās, jo šos produktus var piegādāt vietējie zemnieki.

“Ja iepirkuma mērķis ir veicināt īsākas piegādes ķēdes un vietējās pārtikas nonākšanu skolās, nav pamata šo pieeju attiecināt tikai uz kartupeļiem, burkāniem un āboliem. Šāda pieeja vēl vairāk padara vērtējumu formālu un ierobežo vietējo ražotāju reālo iesaisti,” uzsver Juris Lazdiņš

Zaļā publiskā iepirkuma prasības nedrīkst būt apejamas

Biedrības ieskatā jaunais publisko iepirkumu regulējums šobrīd var atmest sistēmu atpakaļ situācijā, kāda bija pirms 15 gadiem - pasūtītājam ir iespējas apiet zaļo publisko iepirkumu, kas paredz noteiktus kritērijus ēdināšanas pakalpojumu vai pārtikas produktu piegādes nodrošināšanai. Pēdējie piemēri liecina, ka joprojām tiek izsludināti iepirkumi, kuros vienīgais kritērijs ir cena. Kvalitātes kritēriju neesamība nozīmē, ka faktiski netiek kontrolēts, ar kādas kvalitātes produktiem tiek baroti bērni skolās un pacienti slimnīcās.

Juris Lazdiņš uzsver, ka pārtikas iepirkumos nedrīkst dominēt tikai zemākā cena vai formāli izpildāmi kritēriji. “Zaļajam publiskajam iepirkumam jānodrošina reāla vietējo ražotāju iesaiste, pārtikas izcelsmes izsekojamība un kvalitatīva līguma izpilde, nevis tikai dokumentos pareizi aizpildīti apliecinājumi,” secina Juris Lazdiņš.