Nelegālo cigarešu dēļ valsts zaudē 74 miljonus eiro

Nelegālo cigarešu tirdzniecības radītie zaudējumi valsts budžetā pērn veidoja 74 miljonus eiro, kas ir par 10,5% jeb septiņiem miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš, liecina ceturtdien kontrabandas problemātikai veltītajā forumā "Philip Morris Latvia" ārējo attiecību vadītāja Jura Stinkas prezentētā starptautiskās auditoru kompānijas "KPMG" pētījuma par nelegālo cigarešu patēriņu 2025. gadā dati.

"KPMG" neatkarīgais ikgadējais pētījums par nelegālo cigarešu tirdzniecību rāda, ka Latvijā turpina pieaugt nelegālo cigarešu īpatsvars, 2025. gadā sasniedzot 18,7% no kopējā tirgus, turklāt strauji pieaug tieši viltoto cigarešu apjomi, kas pērn Latvijā jau divas reizes pārsniedza kontrabandas cigarešu apjomu.

Tāpat Stinka atzīmēja, ka akcīzes nodokļa paaugstināšana nav būtiski veicinājusi nodokļa ieņēmumus. Stinka sacīja, ka pērn tabakas izstrādājumu patēriņš Latvijā samazinājies par 7%, un tas noticis uz legālo produktu rēķina. Akcīzes likme pērn paaugstināta par 10%, bet nodokļa ieņēmumi auguši par 0,7%, savukārt 2026. gadā akcīzes nodokļa likme celta par 15%, bet nodokļa ieņēmumi trīs mēnešos samazinājušies par 1,8 miljoniem eiro.

Savukārt pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš, prezentējot šā gada maijā SKDS veikto iedzīvotāju attieksmes pētījumu, informēja, ka pirktākās kontrabandas preces Latvijā statusu joprojām saglabā cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi - 9% respondentu šā gada pētījumā norāda, ka paši ir pirkuši šos produktus, vēl 9% atzīst, ka viņu draugi vai paziņas to ir darījuši.

Savukārt kontrabandas alkoholiskos dzērienus ir iegādājušies 2% aptaujāto, un 2% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas, bet degvielu ir pirkuši 1% respondentu, bet 2% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas.

Vienlaikus 81% aptaujāto SKDS pētījumā atzīst, ka nedz viņi paši, nedz viņu draugi nav pirkuši kontrabandas preces.

Latvijas iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi pēdējā gada laikā nav būtiski mainījusies - šogad tāpat kā pērn 27% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskatīja kontrabandas preču iegādi par nosodāmu, savukārt 65% iedzīvotāju saka vairāk vai mazāk stingru "Nē" kontrabandas preču pirkšanai, stāstīja Kaktiņš.

Pētījumu centra SKDS šā gada maijā veiktais pētījums liecina, ka joprojām galvenā iedzīvotāju motivācija pirkt kontrabandas preces ir to cena. No tiem respondentiem, kuri pēdējā gada laikā ir iegādājušies kontrabandas preces, šogad 89% atzīst, ka to dara tāpēc, ka tās ir ievērojami lētākas nekā legālās preces, 20% norāda, ka tās ir tikpat kvalitatīvas kā legālās, savukārt 15% atzīst, ka pērk tādas kontrabandas preces, kas Latvijā nav legāli nopērkamas.

To, ka kontrabandas preču iegāde ir izdevīga, apliecina respondentu norādītais ietaupījums - 9% no tiem, kuri pēdējā mēneša laikā iegādājušies kontrabandas preces, norāda, ka ir ietaupījuši līdz 19 eiro, 27% kontrabandas preču pircēju ietaupījuši 20-50 eiro un 33% - vairāk nekā 50 eiro pēdējā mēneša laikā.

Lielākā daļa respondentu jeb 76%, ja rastos tāda nepieciešamība, nezinātu, kur var iegādāties kontrabandas preces, stāstīja Kaktiņš. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pētījumu datiem kopumā pieaug to respondentu īpatsvars, kuri nezina, kur var iegādāties kontrabandas preces - no 56% 2019. gadā līdz 76% 2026. gadā.

Tomēr Kaktiņš atzīmēja, ka 19% respondentu zina, kur var iegādāties cigaretes, 6% respondentu zina, kur var iegādāties alkoholu, bet 4% zina, kur var iegādāties degvielu. 4% respondentu zina, kur var iegādāties kontrabandas elektroniskās cigaretes, karsējamo tabaku vai nikotīna spilventiņus.

Attiecībā uz nepieciešamo rīcību kontrabandas preču tirdzniecības mazināšanai, 52% iedzīvotāju uzskata, ka valstij vajadzētu pastiprināt cīņu pret dažādu kontrabandas preču tirdzniecību, kas nozīmētu, ka kontrabandas preces būtu mazāk pieejamas un kļūtu dārgākas, 22% uzskata, ka valstij neko nevajadzētu darīt, bet 10% domā, ka valstij būtu jābut pielaidīgākai pret kontrabandas preču tirdzniecību.

Attiecībā uz jaunu aizliegumu un ierobežojumu ieviešanas ietekmi uz pieprasījumu pēc tabakas un alkoholisko dzērienu izstrādājumiem pārliecinoši lielākā daļa jeb 77% aptaujāto uzskata, ka šādai rīcībai nebūs iecerētā efekta, 14% domā, ka ierobežojumi būtu efektīvi pieprasījuma mazināšanai, bet 9% sabiedrības nav viedokļa par šo jautājumu.

Savukārt jautājumā par kriminālsoda piemērošanu par cigarešu un e-cigarešu nelegālu tirdzniecību jauniešiem vairāk nekā puse jeb 52% aptaujāto atbalstītu šādu iniciatīvu, pret to būtu 36% respondentu, bet 12% nesniedza konkrētu atbildi.

Saskaņā ar "KPMG" pētījumu par nelegālo cigarešu tirdzniecību Latvijā un Eiropas valstīs nelegālais cigarešu tirgus Latvijā turpina augt, un 2025. gadā tas ir sasniedzis 18,7% no kopējā patēriņa, kas ir par 0,7% vairāk, salīdzinot ar 2024. gadu, un par 5,2% vairāk, salīdzinot ar 2023. gadu. Kopējie radītie zaudējumi valsts budžetam 2025. gadā veidoja vismaz 74 miljonus eiro, kas ir par septiņiem miljoniem eiro vairāk nekā 2024. gadā.

Pirmo reizi "KPMG" pētījumu vēsturē ir fiksēta situācija, kad Latvijā viltoto cigarešu īpatsvars pārsniedz kontrabandas cigarešu apjomu. Ja kopējais nelegālo cigarešu tirgus apjoms 2025. gadā Latvijā bija 18,7% no kopējā patēriņa, tad viltoto cigarešu īpatsvars sasniedza 12,9% no kopējā cigarešu patēriņa, savukārt kontrabandas ceļā ievestās cigaretes veidoja attiecīgi 5,8% no kopējā cigarešu patēriņa.

Līdz ar to "KPMG" secina, ka no visām Latvijā patērētajām nelegālajām cigaretēm 67% bija viltotās cigaretes, bet 33% Latvijā nonākušas kontrabandas ceļā, galvenokārt no Baltkrievijas.

Kā norādīja foruma eksperti, nelegālās tirdzniecības vide Latvijā un Eiropā kļūst arvien dinamiskāka un sarežģītāka. Ja vēl pirms dažiem gadiem galvenais izaicinājums bija kontrabandas preču plūsmas pāri robežām, tad šobrīd arvien lielāku lomu ieņem viltoto produktu ražošana un izplatīšana Eiropas iekšienē. Tāpat strauji augoša problēma ir dažādu bezdūmu nikotīna izstrādājumu nelegāla tirdzniecība.

Pētījumu rezultāti liecina, ka nelegālais tirgus spēj ļoti ātri pielāgoties nodokļu izmaiņām, aizliegumiem un citiem ierobežojumiem, piedāvājot patērētājiem lētākas vai legālajā tirgū nepieejamas alternatīvas. Vienlaikus Kaktiņš norādīja, ka sabiedrības attieksme apliecina, ka cenas joprojām ir galvenais faktors, kas motivē daļu iedzīvotāju iegādāties kontrabandas preces.

Tādēļ eksperti bija vienprātīgi, ka efektīva cīņa pret nelegālo tirgu nav iespējama tikai ar aizliegumiem vai nodokļu paaugstināšanu, un tāpēc ir nepieciešama sabalansēta un uz datiem balstīta politika, kas vienlaikus ierobežo nelegālo apriti, stiprina tiesībsargājošo iestāžu kapacitāti, mazina ekonomisko motivāciju pirkt kontrabandas preces un nepieļauj nelegālā tirgus nostiprināšanos.

"SSE Riga" Ilgtspējīga biznesa centra direktors, profesors Arnis Sauka uzsvēra, ka šā gada dati skaidri parāda, ka nelegālā tirdzniecība Eiropā un Latvijā kļūst arvien sarežģītāka un bīstamāka. Ja vēl nesen galvenais izaicinājums bija kontrabandas preču plūsmas, tad šodien arvien vairāk tiek novērota organizētu viltoto produktu ražošana un izplatīšana pašā Eiropas Savienībā.

Saukas vērtējumā tas nozīmē, ka nelegālais tirgus ir kļuvis daudz elastīgāks un spēj ļoti ātri pielāgoties gan ģeopolitiskām pārmaiņām, gan nodokļu un regulējuma izmaiņām.

"Tāpēc kontrabandu un nelegālo tirdzniecību vairs nevar vērtēt tikai kā zaudētus nodokļu ieņēmumus. Tā ir arī nacionālās drošības, tiesiskuma un godīgas konkurences problēma. Katrs eiro, kas nonāk nelegālajā ekonomikā, stiprina organizēto noziedzību un vājina valsts spēju finansēt drošību, veselības aprūpi un citas sabiedrībai svarīgas jomas," pauda Sauka.

Tādēļ, viņaprāt, cīņā pret nelegālo tirgu nepieciešama ne tikai efektīva tiesībsargājošo iestāžu darbība, bet arī pārdomāta un uz pierādījumiem balstīta politika, kas nepieļauj situāciju, kurā legālais tirgus zaudē konkurētspēju un patērētāji tiek arvien vairāk virzīti nelegālā tirgus virzienā.

Stinka pauda viedokli, ka "nepārdomāta nodokļu un aizliegumu politika ir atvērusi "Pandoras lādi"" - strauji pieaug nikotīna izstrādājumu nelegālais tirgus, kas turklāt spēj ļoti labi pielāgoties izmaiņām. Ja ģeopolitisko procesu rezultātā nelegālās cigaretes Eiropā vairs nevar ievest no trešajām valstīm, tās kā viltojumi tiek ražotas nelegālajās ražotnēs Eiropā, skaidroja Stinka.

"Savukārt bezdūmu produktu, piemēram, e-cigarešu, pārlieka ierobežošana ir novedusi pie tā, ka Latvijā legālais tirgus faktiski ir sagrauts un Latvijas tirgu šodien pārpludina nezināmas izcelsmes produkti. Uz šī fona savādi izskatās valdības plānotais daudzu miljonu eiro akcīzes nodokļu ieņēmumu pieaugums turpmākajos gados," sacīja Stinka.

Kopējais cigarešu patēriņš Latvijā 2025. gadā ir samazinājies par 7%, ko eksperti skaidro ar to, ka arvien vairāk nelegālo cigarešu lietotāju to vietā izvēlas iegādāties nelegālās e-cigaretes, kas ir lētākas un nelegālajā tirgū vieglāk iegādājamas, turklāt ar dažādiem aromātiem, garšām un nikotīna koncentrāciju, kas aizliegumu un ierobežojumu dēļ nav pieejamas legālajā tirgū.

Savukārt Eiropā nelegālo cigarešu patēriņš 2025. gadā saskaņā ar "KPMG" pētījumu pieauga līdz 11,1%, bet Eiropas Savienībā (ES) nelegālo cigarešu patēriņa īpatsvars pirmo reizi vairāk nekā desmit gadu laikā pārsniedza 10%. Pētījuma autori secina, ka pirmo reizi kopš 2014. gada vairāk nekā katra desmitā ES izsmēķētā cigarete bija nelegālas izcelsmes. 38 Eiropas valstīs kopumā tika patērēti 55,3 miljardi nelegālu cigarešu, kā rezultātā valstu budžeti zaudēja 22,4 miljardus eiro nodokļu ieņēmumu.

Tradicionālās kontrabandas cigarešu plūsmas no Austrumiem uz Rietumiem pakāpeniski aizstājušas viltotās cigaretes, kuras tiek ražotas tuvāk Rietumeiropas tirgiem ar augstākiem nodokļiem un cenām, konstatēts "KPMG" pētījumā.

Tostarp Francijā nelegālo cigarešu īpatsvars 2025. gadā sasniedza 41,4%, salīdzinot ar 37,6% 2024. gadā. Francija joprojām ir lielākais nelegālo cigarešu tirgus starp visām 38 pētījumā analizētajām valstīm, un 2025. gadā tajā reģistrēts arī lielākais nelegālā patēriņa pieaugums - par 1,8 miljardiem cigarešu.

Beļģijā nelegālo cigarešu īpatsvars pārsniedza 20% robežu, sasniedzot 24,8% no kopējā patēriņa. Nīderlandē nelegālo cigarešu īpatsvars pieauga no 17,9% līdz 22,1%, atgriežoties līmenī, kāds pēdējo reizi tika novērots 2006. gadā, un turpinot augšupejošo tendenci, kas sākās 2023. gadā.

"KPMG" pētījumā noskaidrots, ka mainās arī nelegālā tirgus struktūra. Tajā arvien dominē viltotās cigaretes, piegādes ķēdes kļūst ātrākas un grūtāk izsekojamas, bet nelegālais patēriņš arvien vairāk koncentrējas lielajos Rietumeiropas tirgos, īpaši Francijā, Beļģijā un Nīderlandē.