112 sistēmas uzlabošanai vajadzīgo summu, visticamāk, pārrēķinās

Tikai trešdaļa Latvijas iedzīvotāju jūtas gatavi krīzes situācijām un lielākā daļa informāciju, kā būt gatavam apdraudējumam, atrod sociālajos tīklos. Tas rāda, ka valsts iestādes nespēj efektīvi sarunāties ar iedzīvotājiem un līdz šim ir pārāk daudz uzmanības pievērsuši informatīvajām kampaņām, bet ne praktiskiem darbiem. Tikmēr Iekšlietu ministrija grasās ieguldīt vairāk nekā 600 tūkstošus eiro, lai 112 aplikācijai un mājaslapai, vienlaicīgi varētu pieslēgties vairāk cilvēku, bet vai nav lētāku un efektīvāku komunikācijas rīku, ministrija nav domājusi, vēsta TV raidījums "Nekā pesonīga".

30.martā iedzīvotāji Balvos un Ludzā saņēma šunapraides ziņu par gaisa apdraudējumu. Vienlaikus paziņojumu nosūtīja 112 mobilajā lietotnē un mājaslapā. Taču lielā pieprasījuma dēļ mājaslapa un lietotne nobruka. Pārbaudē dienesti secināja, ka pieslēdzās par daudz cilvēku, jo mājaslapa un lietotne veidota, lai apkalpotu tikai dažus simtus apmeklētāju dienā.

Par sistēmu atbildīgais Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs veica tehniskus labojumus, lai vienlaicīgi platformu varētu atvērt 10 tūkstoši cilvēku, taču nedienas atkārtojās arī pēc dronu incidentiem maijā.

Iekšlietu ministrija pamato, ka uzlabojumus vajag, lai 112 sistēma strādātu kā papildu rīks šūnu apraidei. Primāri par apdraudējumiem iedzīvotājiem joprojām saņems automātiskos paziņojumus telefonos, taču 112 esot sekundārais rīks, kur var atrast informāciju gadījumā, ja cilvēks nesaņem šūnapraides ziņu. Cik daudz cilvēku mājaslapa un aplikācija reāli sasniedz un vai nav efektīvāku apziņošanas rīku, precīzi atbildēt ministrijā nevar.

Aplikāciju telefonos instalējuši nedaudz virs 175 tūkstošiem cilvēku, kas ir nepilni 10% no Latvijas iedzīvotājiem. Tai nav daudz funkciju - var ieslēgt GPS izsekošanu, redzēt tuvākās patvertņu vietas un pa tiešo sazvanīt ugunsdzēsējus vai ātro palīdzību. Mājaslapā ir izvietoti bukleti, piemēram, kā rīkoties gaisa apdraudējuma gadījumā. Tā ir praktiska informācija par divu sienu principu un kā izvēlēties patvērumu.

2024.gadā Eirobarametra veiktajā pētījumā secināts, ka tikai trešdaļa Latvijas iedzīvotāju jūtas gatavi krīzes situācijām un vairums iedzīvotāju ziņas, kā būt gataviem apdraudējumiem, atrod sociālajos tīklos. Pētnieces Bērziņas ieskatā tas ir problemātiski, jo sociālajos medijos cilvēki ir pakļauti dezinformācijai un tas liecina, ka valsts iestādes neefektīvi sarunājas ar iedzīvotājiem. Lai būtu gatavāki krīzēm vajag vairāk fokusēties uz praktiskām lietām, piemēram, patvertņu iekārtošanu un krīzes krājumu veidošanu, bet cilvēku informēšanai vajag iesaistīt arī privāto un nevalstisko sektoru.

112.lv un lietotne izstrādātas kā daļa no vienotās kontaktu centra platformas jeb vienotā glābēju zvanu centra. To par 5 miljoniem eiro veidoja pirms pieciem gadiem, tāpēc daži sistēmas elementi ir novecojuši, līdz ar to problēma ir ne tikai nespēja apkalpot daudz cilvēku, bet arī platformas drošība.

Cik naudas uzlabošanas darbiem vajadzēs, rēķināja informācijas centra eksperti ar sistēmas izstrādātāju. Centrs sagatavoja informatīvo ziņojumu un iesniedza valdībā. Ziņojumam noteikts ierobežotas pieejamības statuss, tāpēc, kā tieši sarēķināta summu, Centrs neatklāj. Nekā personīga nosūtīja informācijas pieprasījumu, lai Iekšlietu ministrija atslepeno aprēķinu loģiku, taču pretī saņēmām vispārīgu skaidrojumu, kam naudu tērēs, bez pamatojošiem aprēķiniem.

Pēc pēdējiem dronu incidentiem dienesti aicinājuši cilvēkus informāciju meklēt 112.lv, taču konkrēti rīcības algoritmi, piemēram, vai ir jāiet uz darbu vai kā rīkoties teātra apmeklētājiem, ja pēkšņi izziņo gaisa trauksmi, parādījušies tikai nesen.

No piešķirtā, 160 tūkstošus plāno novirzīt tieši mājaslapai un lietotnei, bet pārējo pusmiljonu glābēju zvanu centra sistēmai - jauniem serveriem un modernākai tehnikai. Praktiski tas nozīmē, ka stiprinās sistēmas drošību un tai vienlaicīgi varēs pieslēgties vairāk cilvēku, mājaslapas un aplikācijas funkcionalitāti nemainīs.

Ka summa ir par lielu un neatbilst plānotajiem darbiem, publiski izteikušies IT eksperti. Pēc saņemtās kritikas Informācijas centra priekšnieks Dzērviņš nākamnedēļ tiksies ar sistēmas izstrādātāju un ekspertiem, un, visticamāk, pārvērtēs, kas sistēmā ir jāmaina un cik tas maksās.

Ministrija arī prasīja valdībai 180 tūkstošus jauna amata vietu radīšanai darbam ar sistēmu. Šo naudas summu ministru kabinets nepiešķīra, un ministrijai tie jāmeklē no saviem resursiem.