Karteļus plāno "piežmiegt" ar kriminālatbildību

Saeima ceturtdien otrajā lasījumā atbalstīja "Jaunās vienotības" (JV) Saeimas frakcijas iesniegtos grozījumus Krimināllikumā, piedāvājot ieviest kriminālatbildību fiziskām personām par iesaistīšanos aizliegtās vienošanās jeb tā dēvētajos karteļos iepirkumu procedūrās.

Patlaban par aizliegtu vienošanos iepirkumos administratīvo sodu var piemērot tikai juridiskām personām, tādēļ deputāti sagatavojuši grozījumus, kas ļautu sodīt cilvēkus, kuri praktiski organizē vai īsteno šādas vienošanās, piemēram, vienojas par cenām vai saskaņo piedāvājumus publiskajos iepirkumos. Kriminālatbildība paredzēta gadījumos, kad iepirkuma līgumcena ir vismaz 100 000 eiro.

Par aizliegtu vienošanos publiskajos iepirkumos fiziskām personām varēs piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem, ja nodarījums izdarīts lielā apmērā. Savukārt gadījumos, kad aizliegtā vienošanās veikta publiskā iepirkumā, paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem. Kā alternatīvi sodi paredzēta probācijas uzraudzība, sabiedriskais darbs vai naudas sods, tāpat paredzēta papildsoda iespēja - aizliegums uz noteiktu laiku ieņemt amatus vai veikt noteikta veida uzņēmējdarbību.

Grozījumi papildinās jau esošo regulējumu, paredzot, ka par aizliegtu vienošanos iepirkumos varēs sodīt ne tikai uzņēmumus un citas juridiskas personas, bet arī cilvēkus, kuri praktiski organizē vai īsteno šādas vienošanās, piemēram, vienojas par cenām vai saskaņo piedāvājumus publiskajos iepirkumos.

Saeima otrajā lasījumā atbalstīja arī saistītos grozījumus likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību", kas nosaka kritērijus liela apmēra konstatēšanai aizliegtas vienošanās gadījumos. Proti, paredzēts, ka kriminālatbildība iestājas, ja iepirkuma līgumcena nav mazāka par 100 000 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Grozījumu mērķis ir pastiprināt šobrīd noteikto atbildību, lai nodrošinātu taisnīgu un samērīgu sodu par izdarītajiem pārkāpumiem un atturētu personas no šādu pārkāpumu veikšanas, pauž partija.

Aizliegtas vienošanās iepirkumos ir nodarījumi, kas apdraud valsts ekonomisko drošību, radot materiālus zaudējumus un kaitējumu valsts, vietējo pašvaldību un sabiedrības interesēm. To rezultātā patērētāji maksā augstāku cenu par preci vai pakalpojumu. Patlaban par šādiem pārkāpumiem KP var sodīt uzņēmumus, taču fiziskās personas, kuras faktiski vienojušās par cenām vai dalības noteikumiem, paliek nesodītas, norādījusi JV.

Politiskais spēks uzsvēris, ka jaunais regulējums nemainīs kārtību attiecībā uz uzņēmumiem - to atbildību joprojām administratīvā procesa ietvaros izskatīs KP. Grozījumi tapuši, konsultējoties ar Tieslietu ministriju.

Jau ziņots, ka Augstākā tiesa (AT) ir atcēlusi Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru bija noraidīti būvniecības komercsabiedrību pieteikumi par KP lēmuma atcelšanu, un nodevusi lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. AT lielākās problēmas saskatīja tajā, ka pierādījumi karteļa pierādīšanai savākti krimināltiesiskām metodēm, bet likums tādas iespējas neparedzot.

AT traktējumā, gan KP, gan Administratīvā apgabaltiesa, lai pierādītu konkurences tiesību pārkāpumu, neatļauti izmantojušas KNAB veiktajā operatīvās darbības pasākumā iegūto informāciju, proti, slepeni noklausītu sarunu ierakstus un to atšifrējumus. AT vērtējumā, tāda konkurences tiesību pārkāpuma kā karteļa vienošanās atklāšana neiekļaujas Operatīvās darbības likumā uzskaitītajos mērķos un uzdevumos, kuru sasniegšanai pieļaujams izmantot sevišķā veidā veicamā operatīvās darbības pasākumā iegūto informāciju.

AT uzstāj, ka šādu informāciju, pat ja tā ir pievienota kriminālprocesa materiāliem, nevar brīvi nodot tālāk izmantošanai tādiem mērķiem, kas nav saistīti ar operatīvās darbības uzdevumiem. Pretējā gadījumā tas paverot "plašu un nekontrolētu iespēju operatīvās darbības rezultātā iegūto informāciju, neierobežojot datu veidu un apjomu, caur kriminālprocesu nodot nenoteiktam saņēmēju lokam izmantošanai faktiski jebkurā citā procesā, kurā tā it kā būtu nepieciešama". Tas radītu būtisku patvaļīgas iejaukšanās un pilnvaru ļaunprātīgas izmantošanas risku un neatbilstu likuma kvalitātes kritērijam attiecībā uz paredzamību, pārliecināta tiesa.

AT uzsvērusi, ka operatīvās darbības pasākuma rezultātā iegūtā informācija arī pēc tās pievienošanas kriminālprocesa materiāliem, kā tas bija noticis izskatāmajā gadījumā, saglabā īpašo tiesisko statusu un izmantošanas ierobežojumus.

Turklāt AT judikatūrā jau agrāk atzīts, ka operatīvā sarunu noklausīšanās ir veicama vienīgi, lai atklātu noziegumus, bet ne kriminālpārkāpumus. Tā kā likumdevējs ir vairākkārt apzināti noraidījis iespēju kriminalizēt darbības, kas attiecas uz aizliegtu vienošanos konkurences tiesībās, to atklāšanai operatīvās darbības veikt ir aizliegts, uzstāj AT.

AT pauda, ka tiesiskajā regulējumā nav noteikts skaidrs pamats tam, kas ļautu operatīvās darbības rezultātā iegūto informāciju nodot KP izmantošanai administratīvajā procesā.

LETA jau vēstīja, ka KP 2021. gadā ar KNAB savāktās informācijas palīdzību atklāja būvniecības uzņēmumu karteli, kura dalībnieki iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 687 miljoni eiro.

Desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus KP sodīja ar naudas sodu kopumā 16 652 927 eiro apmērā. Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re&Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" jau bija likvidēta, tāpēc sods netika piespriests. Astoņas no desmit KP sodītajām būvfirmām Administratīvajā apgabaltiesā pārsūdzēja KP lēmumu.

Apvienotā lieta tika ierosināta pēc "Skonto būves", "Latvijas energoceltnieka", "Rere būves" un tās mātesuzņēmuma AS "Rere grupa", "Arčers" un tā mātesuzņēmuma AS "UGN", "LNK Industries" un tā mātesuzņēmuma SIA "LNK (Latvijas novitātes komplekss)", "Abora" un tās mātesuzņēmuma SIA "Tehnocentrs", "Re&Re", kā arī "Merks" un tā mātesuzņēmuma "Merko Ehitus" iesniegumiem.

Administratīvā apgabaltiesa noraidīja 13 būvfirmu pieteikumu par KP 2021. gada 30. jūlija lēmuma atcelšanu būvnieku karteļa lietā.

KP lēmumu no desmit sodītajiem uzņēmumiem nepārsūdzēja divi - "Velve", ar kuru KP vienojās par izlīgumu un sniedza pozitīvu atzinumu par uzņēmuma veiktajiem pasākumiem pasūtītāja "uzticamības atjaunošanai", kā arī "RBSSKALS būvvadība".

Pieteicējiem nelabvēlīga sprieduma gadījumā būtu jāmaksā sods un šie uzņēmumi nedrīkstētu piedalīties valsts iepirkumos noteiktu laiku, kā arī pret tiem varētu sākt celt prasības par jau īstenotiem projektiem.