Slimnīcu reforma: kāpēc tai iebilst slimnīcu biedrība?
2026. gada 21. maijā Latvijas Slimnīcu biedrības (LSB) valde rīkoja sēdi, kurā izskatīja Veselības ministrijas (VM) sagatavoto Ministru kabineta noteikumu Nr. 555 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība" grozījumu projektu. Valde vienbalsīgi pieņēma lēmumu — piedāvātie grozījumi nav pieņemami.
LSB valdes priekšsēdētājs Artūrs Bērziņš: "Tas nav slimnīcu tīkla reformas projekts ar skaidriem kritērijiem — tas ir nepietiekamā finansējuma pārdales mehānisms, kas nenodrošina slimnīcu ilgtspējai nepieciešamos resursus."
Valde konstatēja trīs būtiskas problēmas piedāvātajos grozījumos:
Finansējums. Saskaņā ar VM informatīvā ziņojuma "Par slimnīcu tīklu" (07.01.2026.) datiem, kas balstīti "Eurostat" 2023. gada datos, Latvijas veselības aprūpes finansējums veido 5,3% no IKP — par diviem procentpunktiem zemāk par ES vidējo rādītāju (7,3%). VM piedāvātie grozījumi neparedz papildu finansējumu, bet pārdala esošos, jau nepietiekamos resursus starp slimnīcām.
Slimnīcu tīkla pārstrukturēšana. Grozījumi ievieš trīs līmeņu slimnīcu sistēmu bez skaidri definētiem teritoriālajiem un sniedzamo pakalpojumu kritērijiem katram līmenim. LSB uzskata, ka strukturālas izmaiņas bez šīs skaidrības palielinās spiedienu uz trim universitātes slimnīcām Rīgā.
Personāls. Saskaņā ar VM informatīvā ziņojuma "Par slimnīcu tīklu" (07.01.2026.) datiem, kas balstīti WHO Eiropas datu bāzē, Latvijā uz 10 000 iedzīvotāju ir 73 ārstniecības personas (ES vidēji — 121). Grozījumi nesatur nekādu plānu darbaspēka problēmas risināšanai, kas ir priekšnosacījums jebkādai tīkla reformai.
LSB pauž nopietnas bažas, ka grozījumi nenodrošina garantijas, ka pēc tīkla pārstrukturēšanas ikvienam pacientam reģionos saglabāsies savlaicīga piekļuve nepieciešamajiem veselības aprūpes pakalpojumiem.
LSB atgādina, ka VM informatīvajā ziņojumā "Par slimnīcu tīklu" (07.01.2026.) VM pati atzīst, ka finansēšanas modelis tiks pārskatīts ne agrāk kā līdz 2027. gada 1. janvārim. Tas nozīmē, ka VM plāno strukturālas izmaiņas tīklā, vienlaikus publiski atzīstot, ka tarifu aktualizācija sekos vēlāk. Turklāt grozījumu anotācija apliecina, ka viss reformas ieviešanai nepieciešamais finansējums — 111,7 miljoni eiro gadā — tiek iegūts nevis no papildu valsts budžeta līdzekļiem, bet gan pārdalot esošo, jau šobrīd nepietiekamo stacionārās veselības aprūpes finansējumu apakšprogrammas 33.21.00 ietvaros. Citiem vārdiem — reforma tiek finansēta uz pašu slimnīcu rēķina.
