Valsts kontrole konstatē būtiskus trūkumus AS “Latvijas valsts meži” pārvaldībā

Zemkopības ministrija un AS “Latvijas valsts meži” padome un valde nav nodrošinājušas pietiekami efektīvu kapitālsabiedrības pārraudzību, secināts Valsts kontroles revīzijā.

Konstatētas būtiskas problēmas meža nozares politikas un kapitālsabiedrības darbības stratēģijas plānošanā un izpildes uzraudzībā, valsts budžetā iemaksājamo dividenžu apmēra plānošanā un brīvo finanšu līdzekļu pārvaldībā. Zemkopības ministrija vismaz 130,3 milj. eiro nav novirzījusi valsts budžetā papildu dividenžu maksājumu veidā. Tāpat Zemkopības ministrijas rosināto, kā arī Ministru kabineta un akcionāru sapulces pieņemto lēmumu rezultātā AS “Latvijas valsts meži” 2024.-2026. gadā samazināja egles un priedes II šķiras zāģbaļķu cenas, kapitālsabiedrības ieņēmumus samazinot par 49,4 milj. eiro. Valsts kontroles vērtējumā, šie lēmumi pieņemti ārpus Ministru kabineta un akcionāra kompetences un ir uzskatāmi par kapitālsabiedrībai zaudējumus radošu rīcību.

Galvenie secinājumi:

Konstatēti būtiski trūkumi AS “Latvijas valsts meži” pārvaldībā, tostarp stratēģiskajā un dividenžu plānošanā, rīcībā ar brīvajiem finanšu līdzekļiem, kā arī uzraudzībā no Zemkopības ministrijas kā kapitāldaļu turētājas puses.

· Meža nozare kopš 2021. gada darbojas bez apstiprinātām vidēja termiņa politikas pamatnostādnēm, vienlaikus virzot nozīmīgus lēmumus par ciršanas apjomiem un nosacījumiem.

· AS “Latvijas valsts meži” dividenžu plānošana ir necaurskatāma - sešos gados gandrīz puse jeb 316,9 milj. eiro dividenžu izmantota Zemkopības ministrijas “iezīmētiem” pasākumiem, bet līdz 2025. gada beigām uzņēmumā uzkrāti 405,3 milj. eiro, no kuriem vismaz 130,3 milj. eiro varēja novirzīt valsts budžetā.

· Ministru kabineta un Zemkopības ministrijas kā AS “Latvijas valsts meži” akcionāra lēmumi par cenu izmaiņām skujkoku II šķiras zāģbaļķu piegādes līgumos 2024.-2026. gadā ir pieņemti ārpus kompetences, un to izpilde AS “Latvijas valsts meži” radīja ieņēmumu samazinājumu 49,4 milj. eiro.

· Kokrūpniecības uzņēmumi paši ilgāka termiņa izsolēs 2021. gada beigās zāģbaļķus nosolīja par cenām, kas bija vidēji par 23 % augstākas nekā sākotnējās, turklāt publiskie dati neliecina, ka nozare kopumā būtu bijusi kritiskā finanšu situācijā.