Lieciniece Kariņa lidojumu lietā: Speciālreisu izmaksas ne vienmēr bija detalizēti atšifrētas
Komandējumu organizēšanas sistēma bijušā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) valdības laikā neatšķīrās no iepriekšējo premjeru prakses, šodien tiesā liecināja Valsts kancelejas konsultante Vita Žindika.
Viņa uz tiesas sēdi tika uzaicināta kā lieciniece tā dēvētajā Kariņa lidojumu lietā, kur uz apsūdzēto sola sēdies bijušais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.
Žindika tiesā skaidroja, ka viņas pienākums bija organizēt komandējumus, saņemot informāciju no Ministru prezidenta biroja par plānotajiem braucieniem.
Līdz 2023. gadam uzdevumus viņai devis toreizējais premjera biroja vadītājs Jānis Patmalnieks (JV), taču norādes varējuši sniegt arī citi premjera padomnieki.
Viņa stāstīja, ka parasti informācija par komandējumiem saņemta aptuveni dažas dienas vai nedēļu iepriekš.
Pēc tam viņa sazinājās ar ceļojumu aģentūru, ar kuru Valsts kancelejai noslēgts līgums, un lūdz sagatavot aviobiļešu piedāvājumus.
Pēc Žindikas teiktā, padomnieki parasti norāda aptuvenos izlidošanas un atgriešanās laikus, kā arī pasākumu grafiku.
Lieciniece norādīja, ka komandējumu organizēšanas sistēma Kariņa valdības laikā neesot mainījusies un bijusi līdzīga arī iepriekšējo premjeru laikā. Par aviobiļešu izvēli informācija tikusi nodota tā laika premjera padomniekiem, tostarp Reinim Brusbārdim, Danai Goldfinčai un Leldei Līcei-Līcītei.
Žindika liecināja, ka pirmo speciālreisu atminās 2019. gadā, kad informāciju saņēmusi no Kariņa padomnieces. Arī speciālreisu gadījumos komunikācija ar ceļojumu aģentūru notikusi līdzīgi kā komercreisiem - aģentūrai nosūtīts pieprasījums ar datumiem un laikiem, pēc kā saņemti vairāki piedāvājumi. Parasti no aģentūras saņemti trīs līdz pieci piedāvājumi un lielākoties izvēlēts lētākais variants.
Lieciniece arī norādīja, ka speciālreisiem bija jāslēdz atsevišķs līgums, ko sagatavojusi Valsts kanceleja.
Žindika skaidroja, ka speciālreisu izmaksas ne vienmēr bijušas detalizēti atšifrētas. Rēķinos iekļauta kopējā summa, kurā varējusi būt ietverta arī ēdināšana vai citas izmaksas. Tāpat viņa norādīja, ka gala izmaksas varējušas pieaugt, piemēram, ja ticis pagarināts izlidošanas laiks.
Žindika arī norādīja, ka nezina, kurš tieši pieņēmis lēmumus par speciālreisu izmantošanu konkrētos gadījumos, kā arī nevarēja komentēt VIP zāles apmaksas jautājumus saistībā ar Kariņa ģimenes locekļiem.
Nākamā tiesas sēde paredzēta 21. oktobrī, un plānots kā lieciniekus izsaukt Brusbārdi, Golfinču un Līci-Līcīti.
Jau ziņots, ka Citskovskis iepriekšējā tiesas sēdē noliedza savu vainu un paziņoja, ka neatzīst arī pieteikto kaitējuma kompensāciju 89 382 eiro apmērā.
Prokurors Dāvids Gurevičs žurnālistiem norādīja, ka Citskovskis kā bijušais Valsts kancelejas vadītājs tiek apsūdzēts par to, ka viņš nekontrolēja valsts budžeta līdzekļu izlietošanu Ministru prezidenta birojā, kā rezultātā bija pasūtīti pieci speciālie līgumreisi, pārsniedzot likumā paredzēto ierobežojumu un nodarot zaudējumus valstij gandrīz 90 000 eiro apmērā.
Prokurors skaidroja, ka kriminālprocesā vērtēta visu iesaistīto amatpersonu atbildība un secināts, ka zaudējumi saistīti tieši ar Citskovska kā VK vadītāja bezdarbību.
Tikmēr Citskovskis žurnālistiem pauda viedokli, ka atbildība jāuzņemas tiem, kuri pieņēma lēmumus un pasūtīja konkrētos pakalpojumus, nevis viņam.
Bijušais valsts augstākais ierēdnis arī pauda, ka saskaņā ar apsūdzību viņš nav kontrolējis vai atcēlis citu pieņemtos lēmumus, lai gan tas pēc likuma neesot bijis iespējams, jo lēmumus pieņēmis Ministru prezidents un pasūtījumus veicis viņa birojs.
Viņš uzsvēra, ka būtiskākais jautājums ir, vai vispār ir noticis noziedzīgs nodarījums un vai šādu speciālo reisu izmantošana bija likumīga, bet uz to atbildēšot tiesa.
Tiesas sēdes sākumā uz tiesneses jautājumu, vai apsūdzētajam ir iebildumi pret tiesas sēdes video un audio ierakstīšanu no mediju puses, viņš atbildēja, ka iebildumu nav, norādot, ka "sabiedrībai ir jāredz, kas notiek šajā tiesas sēdē".
Lieta sastāv no desmit sējumiem.
Jau ziņots, ka saskaņā ar prokuratūras sniegto informāciju Citskovskis apsūdzēts par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisīja smagas sekas. Lietā sākotnēji bija vēl viena persona ar tiesībām uz aizstāvību, taču šīs personas statuss tika mainīts un tagad tā ir liecinieks.
Pēc prokuratūras sniegtās informācijas, pirmstiesas izmeklēšanā tikusi vērtēta arī bijušā Ministru prezidenta, vairāku VK un tās struktūrvienības - Ministru prezidenta biroja - amatpersonu un darbinieku iespējamā atbildība, bet gala rezultātā secināts, ka tieši VK direktors kā iestādes vadītājs bija atbildīgs par valsts budžeta līdzekļu izlietošanas likumību un lietderību tādu pakalpojumu iegādē, kas saistīti ar Ministru prezidenta ārvalstu komandējumiem.
Personas bezdarbības rezultātā Latvijai nodarīti zaudējumi 89 382 eiro apmērā, kas saskaņā ar likumu uzskatāms par noziedzīgu nodarījumu ar smagām sekām, teikts apsūdzībā.
Pirmstiesas kriminālprocesa gaitā tika secināts, ka četros Ministru prezidenta ārvalstu komandējumos VK nelikumīgi pasūtīja un apmaksāja piecus speciālos līgumreisus, neraugoties uz iespēju laikus iegādāties regulāro komercreisu biļetes Ministru prezidenta delegācijas locekļiem.
Izmantojot regulāros komercreisus bez papildu izdevumiem, kas būtu saistīti ar nakšņošanu, VK varēja ieekonomēt valsts budžeta līdzekļus 89 382,90 eiro apmērā. Vērtējot valsts budžetam nodarīto kaitējumu, prokuratūra ņēma vērā Valsts kontroles revīzijā par speciālo lidojumu izmantošanu Ministru prezidenta komandējumos pielietoto metodoloģiju un izdarītos secinājumus par valsts budžeta līdzekļu nelikumīgu izmantošanu un par VK iespējām ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, izmantojot regulāros komercreisus.
Lai arī prokuratūra neapšaubīja Ministru prezidenta pilnvaras patstāvīgi lemt par nepieciešamību doties ārvalsts komandējumos, pirmstiesas kriminālprocesā izmeklētāji secinājuši, ka VK direktors kā iestādes vadītājs nenodrošināja, lai VK kā iestādē, kas saskaņā ar likumu ir atbildīga par Ministru prezidenta darbības materiālo, tehnisko un organizatorisko nodrošināšanu, tiktu ievēroti Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā ietvertie principi un Ministru kabineta noteikumos paredzētie ierobežojumi ar komandējumu ceļa izdevumiem saistīto pakalpojumu apmaksai.
Prokuratūra ņēmusi vērā, ka speciālo līgumreisu apmaksai tika izmantoti valsts budžeta līdzekļi, kas saskaņā ar likumu par valsts budžetu 2022. gadam VK bija paredzēti drošiem Ministru prezidenta lidojumiem Covid-19 pandēmijas laikā, savukārt komandējumi tikai organizēti pēc ārkārtējās situācijas beigām.
Tādējādi prokuratūra secinājusi, ka VK direktors nepildīja viņam kā iestādes vadītājam saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, Likumu par budžetu un finanšu vadību un citiem normatīvajiem aktiem uzliktos amata pienākumus kontrolēt valsts budžeta līdzekļu izlietošanas likumību un lietderību VK, kā arī neveica darbības un nedeva rīkojumus viņa pakļautībā esošajām amatpersonām, lai tiktu atcelti pretlikumīgi pasūtītie speciālie līgumreisi.
2024. gada marta beigās Ģenerālprokuratūra sāka un nodeva KNAB izmeklēšanai kriminālprocesu par iespējamu izšķērdēšanu lielā apmērā saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu bijušā premjera komandējumos. Vēlāk lietu pārņēma prokuratūra.
Savukārt Valsts kontrole savā revīzijā norādīja uz būtiski lielākiem nepamatotiem tēriņiem, nekā tos apsūdzībā norādījusi prokuratūra. Valsts kontroles revidentu skatījumā, nelikumīga un neekonomiska rīcība, organizējot Kariņa speciālos lidojumus, Latvijas un Eiropas Savienības Padomes budžetiem kopumā radījusi ap 545 000 eiro nepamatotus izdevumus.
Kā norādīja Valsts kontrole, revīzijas laikā iegūtā informācija liecina, ka lēmumu pieņemšanā un īstenošanā par speciālo lidojumu izmantošanu ārvalstu komandējumos faktiski bija iesaistīts gan tā brīža Ministru prezidents Kariņš, gan viņa tiešā pakļautībā esošais Ministru prezidenta birojs un Valsts kanceleja. Premjera biroju tolaik vadīja tagadējais Saeimas deputāts Jānis Patmalnieks (JV), bet Valsts kanceleju vadīja Citskovskis.
Jau vēstīts, ka Citskovskis bija Valsts kancelejas direktors no 2017. gada līdz 2024. gada jūlijam. Saistībā ar Kariņa avioreisu skandālu 2024. gada jūlija sākumā viņš tika pazemināts amatā. Protestējot pret to, Citskovskis nolēma aiziet no darba Valsts kancelejā.
