Kuras darbadienas nākamgad Latvijā būs oficiālas brīvdienas?
Nākamgad plānots pārcelt divas darba dienas, kas iekrīt starp svētku dienu un brīvdienām, - piektdienu, 25. jūniju, un piektdienu, 19. novembri, liecina Labklājības ministrijas (LM) izstrādātais rīkojuma projekts.
Nākamgad 25. jūnijs ir starp Jāņu dienu ceturtdienā, 24. jūnijā, un sestdienu, 26. jūnijā. Savukārt 19. novembris ir starp Latvijas Republikas proklamēšanas dienu ceturtdienā, 18. novembrī, un sestdienu, 20. novembrī.
Paredzēts darba dienu no 25. jūnija pārcelt uz sestdienu, 19. jūniju, bet darba dienu 19. novembrī - uz sestdienu, 13. novembri.
Vienlaikus 2027. gadā nav plānots pārcelt pirmdienu, 3. maiju, kas iekrīt starp svētdienu, 2. maiju, un svētku dienu otrdienu, 4. maiju.
Darba dienu pārcelšanas rezultātā kopējais darba dienu skaits kalendārajā gadā nemainīsies. Rīkojuma projekts attieksies uz no valsts budžeta finansējamām institūcijām un to darbiniekiem, kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai.
Iecerēts ieteikt arī pašvaldībām, komersantiem un organizācijām, nosakot darba un atpūtas laiku, ievērot attiecīgo darba dienu pārcelšanu.
Saskaņā ar Darba likumu, ja darba nedēļā viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša robežās. Vienlaikus likums paredz, ka attiecībā uz valsts budžeta finansēto institūciju darbiniekiem, kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, Ministru kabinetam rīkojums par darba dienas pārcelšanu nākamajā gadā jāizdod ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1. jūlijam.
Saskaņā ar Darba likumu, ja darbinieks savas reliģiskās pārliecības vai citu pamatotu iemeslu dēļ nevar ierasties darbā pārceltajā darba dienā, šī diena tiek uzskatīta par darbinieka ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma dienu vai, vienojoties ar darba devēju, tā tiek atstrādāta citā laikā.
LM rīkotajā mērķgrupas aptaujā piedalījās 6663 respondenti no valsts budžeta finansējamām institūcijām. Lielākais atbalsts pausts 25. jūnija darba dienas pārcelšanai - to atbalstījuši 73,5% respondentu. Par 3. maija darba dienas pārcelšanu izteikušies 67,1% respondentu, bet par 19. novembra darba dienas pārcelšanu - 64,9%.
Ministrija arī norāda, ka nozarēs, kurās pakalpojumu nodrošināšana nepieciešama neatkarīgi no nedēļas dienas, atbalsts darba dienu pārcelšanai ir mērenāks. Tas īpaši raksturīgs LM, Satiksmes ministrijas un Iekšlietu ministrijas nozarei, kur darba nepārtrauktības nodrošināšana un darba organizācijas specifika mazina šādas pārcelšanas praktisko ieguvumu.
LM skaidro, ka pēdējos gados valdības rīkojums par darba dienu pārcelšanu raisa diskusijas arī plašākā sabiedrībā. Kritika galvenokārt saistīta ar to, ka Ministru kabineta rīkojums ir saistošs tikai no valsts budžeta finansējamām institūcijām, savukārt pašvaldībām, komersantiem un citām organizācijām tam ir ieteikuma raksturs.
Tādējādi vienlaikus var pastāvēt atšķirīga prakse valsts budžeta finansētās institūcijās un citur, radot neskaidrības par pakalpojumu pieejamību, darba laika plānošanu un sadarbību starp valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām, komersantiem un organizācijām.
Izskatot grozījumus Darba likumā pirms otrā lasījuma, iesniegts priekšlikums atcelt Darba likuma normu, kas paredz darba dienu pārcelšanas mehānismu, tādējādi konceptuāli rosinot atteikties no šādas prakses.
LM ieskatā, lai gan aptaujā kopumā pausts atbalsts darba dienu pārcelšanai 2027. gadā, lēmuma pieņemšanā jāņem vērā arī sabiedrības vispārīgais noskaņojums un gaidāmās konceptuālās diskusijas par darba dienu pārcelšanas prakses saglabāšanu.
