Raizējoties, vai pietiks jaudas aizvien klāt nākošu trūkumcietēju ēdināšanai, sabiedriskās organizācijas turpina glābt cilvēkus no bada un izmisuma. Pirms sala iestāšanās Dzīvības fonda uzturētās zupas virtuves apmeklētāji novāca kartupeļus, ko paši ziemā ēdīs.
Lai kartupelis nonāktu trūkumcietēja šķīvī, nepieciešama daudzu cilvēku griba. Pirmām kārtām kādam jāuzņemas organizatora loma. Tad nepieciešams labdaris, kurš ziedotu sēklas kartupeļus. Tas ir dižzemnieks Kārlis Akums. Uzņēmēja Malvīne Ivane atvēlēja divus hektārus zemes Ventspils pierobežā, kur tupeņus sabakstīt. Viņa arī nodrošināja lauksaimniecības tehniku ražas novākšanai. Zupas virtuves klientiem pagājušajā nedēļā atlika vien nostaigāt lauku, savācot traktora neizkratītos kartupeļus. Dzīvības fonda pārstāvis Juris Siders spriež, ka ar novāktajiem 200 maisiem tikai zupas virtuvei arī varētu pietikt. Taču sabiedriskajai organizācijai padomā ir pilnveidot darbību, izsniedzot trūkumā nonākušajām ģimenēm pārtikas devas veselai nedēļai. Cilvēkiem tad nebūtu katru dienu jānāk uz veco kinoteātri Pārventā, bet atliktu vairāk laika, piemēram, darba meklējumiem.
Pēc šādas shēmas jau gadu strādā Rīgā dibinātais Kraukļa fonds. Reizi nedēļā 1200 ģimenēm tiek piešķirts uzturs, ar ko izdzīvot līdz nākamajai nedēļai. Pieaugot nabago ļaužu skaitam, organizācija plāno aktīvāk izvērsties laukos. Pašlaik tās ir 2000 ģimenes. Taču izsalkušo skaits, ar kuru pabarošanas nepieciešamību rēķinās Kraukļa fonds, ir daudz, daudz lielāks: 200 000 nabagu. Fonda dibinātājs Vilnis Onzuls atzīst, ka palīdzētāju un labdaru nevar būt par daudz – Dievs, dod kopīgiem spēkiem izvilkt ziemu. Visgrūtāk pašlaik klājoties daudzbērnu ģimenēm. It īpaši, kad aizkavējas bērnu pabalsti, kas nereti ir vienīgais ienākumu veids.
Sniedzot palīdzību, vienlaikus fonds aicina savus aprūpējamos uz plašākām sanāksmēm un cenšas motivēt meklēt darbu, jaunas iespējas. "Netaisām viņus par pārtikas robotiem," skaidro V. Onzuls. Tas ir zupas virtuvju lielākais mīnuss un risks, ka, rēķinoties ar ikdienas pārtikas devu, cilvēks atmet ar roku centieniem izkļūt no krīzes situācijas. Arī Ventspilī Dzīvības fonda virtuvei ir pārdesmit pastāvīgo apmeklētāju. Kā J. Siders saka – bomzīši. Taču jaunpienācēju vidū daudz vairāk ir cilvēku, kas vēl nesen dzīvojuši samērā normālu dzīvi. Bet tagad viņi palikuši bez darba, visus ienākumus atdod bankai kredīta dzēšanai vai par komunālajiem maksājumiem, un ēšanai naudas vairs neatliek. Pēdējos mēnešos ēdāju skaits Pārventas zupas virtuvē trīskāršojies, sasniedzot 150. Otrā Ventas krastā nabagus baro cita organizācija, un tai ir sava klientūra. Tik plašā apjomā labdarība nebūtu iespējama bez privātu ziedotāju un arī pašvaldības atbalsta. Kraukļa fonda vadītājs V. Onzuls atzīst, ka šoziem palīdzība labdariem būs nepieciešama vairāk nekā jebkad agrāk.
Viens no pārdesmit kartupeļu lasītājiem zupas virtuves laukā bija dokeris Pāvels, kurš pirms četriem gadiem zaudēja darbu un kopš tā laika spējis tikt vien pie gadījuma darbiem. Traucē latviešu valodas zināšanu trūkums. Kad nomira vecāki, viņš arī pamanījās zaudēt dzīvokli un tagad jau labu laiku mitinās pie drauga. 35 gadu vecumā zupas virtuves apmeklēšana viņam ir ikdiena, bet tāpēc jau nav jākaunas: "Tagad daudziem grūti laiki – ko lai dara.