Evikas Siliņas valdība demisionējusi. Kas notiek tālāk?
Ministru prezidentei Evikai Siliņi (JV) atkāpjoties, pašreizējā valdība turpinās pildīt pienākumus līdz jauna Ministru kabineta apstiprināšanai Saeimā.
Kā nosaka Ministru kabineta iekārtas likums, ja atkāpjas premjers, tad viss Ministru kabinets uzskatāms par atkāpušos. Premjers par savu un līdz ar to visa Ministru kabineta atkāpšanos nekavējoties paziņo ministriem, kā arī iesniedz attiecīgu rakstveida paziņojumu Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam.
Likums arī nosaka, ka Ministru kabineta locekļi pēc valdības atkāpšanās turpina pildīt savus pienākumus līdz brīdim, kad Saeima izteikusi uzticību jaunam Ministru kabinetam, ja Saeima nav lēmusi citādi un par Ministru kabineta locekļiem iecēlusi personas, kurām uzdota šo amatu pagaidu pildīšana.
Kā ziņots, ceturtdien Siliņa paziņoja par atkāpšanos. Viņas valdību Saeima apstiprināja 2023. gada 15. septembrī ar 53 deputātu balsīm.
Reizē ar atkāpšanos vina paziņoja, ka atstādina no amata zemkopības ministru Armandu Krauzi. Pirms Siliņas demisijas par atkāpšanos svētdienas vakarā paziņoja arī tā brīža aizsardzības ministrs Sprūds.
Viņas valdības laikā mainījušies vairāki ministri. Pirmās izmaiņas ministru sastāvā notika 2024. gada aprīlī, kad no ārlietu ministra amata atkāpās kādreizējais premjers Krišjānis Kariņš. Kariņa vietu ieņēma diplomāte Baiba Braže.
2024. gada jūnijā Saeima apstiprināja "Progresīvo" kultūras ministri Agnesi Lāci pēc tam, kad iepriekšējā ministre Agnese Logina atkāpās.
Pagājušā gada 21. februārī Siliņa no amata atsauca satiksmes ministru Kasparu Briškenu (P), izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu (JV) un labklājības ministru Uldi Auguli (ZZS). Viņi ministru pienākumus beidza pildīt 26. februārī. Viņu vietā vēlāk stājās Atis Švinka (P), Dace Melbārde (JV) un Reinis Uzulnieks (ZZS).
Pēdējā ministru nomaiņa Siliņas valdībā notika pēc aizvadītajām pašvaldību vēlēšanām, kad no amata saistībā ar problēmām šo vēlēšanu norisē atkāpās viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV). Viņas vietā stājās cits JV ministrs - Raimonds Čudars.
LETA jau ziņoja, ka Siliņa šodien paziņoja, par lēmumu demisionēt. Šāds lēmums tika pieņemts pēc nesaskaņām ar koalīcijā ietilpstošajiem "Progresīvajiem", kuri trešdien aicināja Valsts prezidentu sākt konsultācijas par jaunas valdības izveidi.
"Progresīvie" paziņoja, ka valdība faktiski zaudējusi rīcībspēju, un šādā situācijā pastāv divas iespējas - Ministru prezidentes demisija vai balsojums Saeimā par valdības turpmāko uzticību.
Premjere trešdien pēc tikšanās ar "Progresīvajiem" gan teica, ka esot piedāvājusi viņiem turpināt sadarbību.
Savukārt koalīcijā ietilpstošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) jau trešdien paziņoja, ka līdz ar "Progresīvo" lēmumu Siliņas vadītā valdība faktiski ir kritusi. ZZS uzskata, ka patlaban visi būtu ieguvēji no jaunas valdības.
Konflikts starp premjeres pārstāvēto "Jauno vienotību" un "Progresīvajiem" samilza svētdienas vakarā pēc Siliņas paziņojuma par aizsardzības ministra Andra Sprūda (P) atbrīvošanu no amata vienlaikus ar viņa paša paziņojumu par atkāpšanos. Lēmumu pieprasīt Sprūda demisiju premjere pieņēma pēc dronu incidentiem Latgalē, norādot uz uzticības zudumu ministram un problēmām nozarē. Savukārt Sprūds paziņoja par atkāpšanos, uzņemoties politisko atbildību un cenšoties pasargāt armiju no ieraušanas politiskās spēlēs.
Koalīcijas partneru starpā jau ilgstoši valdījušas dažādas domstarpības, taču līdz šim bija izdevies vienoties par darba turpināšanu.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs piektdien plāno tikties ar pārstāvjiem no visām Saeimas frakcijām, lai konsultētos par pašreizējo politisko situāciju. Valsts prezidenta ieskatā, neskatoties uz to, ka līdz Saeimas vēlēšanām ir atlikuši pieci mēneši, ir nepieciešama lemtspējīga valdība ar atbalstu Saeimā.
