Tiesībsardze: "Bērns nedrīkst būt bumba, kuru met no vienas institūcijas uz otru"
Sabiedrības neapmierinātība ar labas pārvaldības principa neievērošanu Tiesībsarga birojā sasniegusi augstāko līmeni, secināts biroja apkopotajos datos par 2025. gadu.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija otrdien uzklausīja apkopotos datus, kuros teikts, ka iedzīvotāji bieži sūdzas par valsts un pašvaldību iestāžu nespēju laikus un pēc būtības atbildēt uz iedzīvotāju iesniegumiem. Pērn par labas pārvaldības principa neievērošanu saņemti 603 iesniegumi, kamēr 2024. gadā tādu bija 370.
Kopumā pērn Tiesībsarga birojā saņemti 2499 iesniegumi, kas ir par 28% vairāk nekā gadu iepriekš. Visvairāk sūdzību saņemts par labas pārvaldības principa neievērošanu - 16% no visiem iesniegumiem, kam seko bērnu tiesību jautājumi - 15%, un tiesības uz taisnīgu tiesu - 12%.
Tiesībsardze Karina Palkova norādīja, ka 10% no visiem iesniegumiem noslēgušies ar rekomendāciju sniegšanu atbildīgajām institūcijām, savukārt 90% gadījumu iedzīvotājiem sniegtas skaidrojošas atbildes. Palkova skaidroja, ka problēmas bieži nav normatīvajos aktos, bet gan to piemērošanā.
Pērn Tiesībsarga birojs piedalījās 147 darba grupās un komisijās un 415 citu institūciju organizētajos pasākumos un diskusijās. Palkova uzsvēra, ka vēlas, lai kolēģi vairāk strādātu ar fundamentāliem jautājumiem un mazāk laika veltītu darba grupām.
Starp aktuālajām problēmām pērn bijusi pilsonības atņemšana jauniešiem, kam izveidojusies dubultpilsonība, vardarbība skolās, konkrētāk - emocionālā vardarbība pret pedagogiem no bērnu vecāku puses, kā arī ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pieaugušajiem.
Tiesībsardze norādīja, ka lielākā daļa no sūdzībām aprūpes centros ir par veselības aprūpes pieejamību. Palkova skaidroja, ka, neskatoties uz sloga apjomu un atalgojuma svārstībām starp pašvaldībām, cilvēki, kuri atrodas šajās iestādēs, nedrīkst ciest.
Plašas diskusijas sēdes laikā izraisīja jautājums par bāriņtiesu darbību. Tiesībsardzes ieskatā Bāriņtiesu likums ir pārslogots ar funkcijām, kas nav saistītas ar bērnu interesēm, piemēram, notariāliem jautājumiem un komercdarbības lietām. Tāpat Palkova norādīja, ka bāriņtiesas pārāk maz uzmanības pievērš bērna labklājībai ārpusģimenes aprūpē.
Palkova sēdes laikā informēja, ka Tiesībsarga birojs patlaban gatavo ziņojumu ar priekšlikumiem pārskatīt bāriņtiesu institucionālo modeli un daļu funkciju nodot pašvaldībām un tiesām.
Bērns nedrīkst būt bumba, kuru met no vienas institūcijas uz otru," uzsvēra tiesībsardze, runājot par gadījumiem, kad bērniem netiek nodrošināta ārpusģimenes aprūpe un pašvaldības atsakās viņus uzņemt.
Tiesībsardze norādīja, ka pašvaldībām ir pienākums nodrošināt ārpusģimenes aprūpi saviem iedzīvotājiem, taču gadījumos, kad pašvaldībai nav savas ārpusģimenes aprūpes iestādes, tai jāmeklē iespējas bērnus ievietot citās pašvaldībās. Vienlaikus citām pašvaldībām nav pienākuma pieņemt bērnus no citas administratīvās teritorijas.
Palkova skaidroja, ka, kamēr bērns nav ievietots aprūpes iestādē, viņam nav deklarētas dzīvesvietas. Tas savukārt rada risku, ka bērni var nonākt uz ielas. Tiesībsardze uzsvēra, ka šādu gadījumu nav daudz, taču tie ir smagi.
Sēdē aktualizēta arī problēma par bērniem, kuri ieņemti noziedzīga nodarījuma rezultātā un kuriem ētisku apsvērumu dēļ nav noteikta paternitāte. Tiesībsardze norādīja, ka šie bērni patlaban nevar saņemt uzturlīdzekļus, jo viņiem juridiski nav noteikts tēvs, kura vietā valsts varētu maksāt pabalstu. Viņa uzsvēra, ka šāda situācija rada diskrimināciju un īpaši skar nepilngadīgas mātes.
Palkova norādīja, ka šis jautājums iepriekš apspriests ar Tieslietu ministriju, kura atteicās atbalstīt rosinājumu grozīt Kriminālprocesa likumu un vēlāk novirzīja iniciatīvu Labklājības ministrijai.
Runājot par migrācijas jomu, tiesībsardze norādīja, ka sūdzību no migrantiem nav daudz un aizturēšanas centra apstākļi Daugavpilī patlaban esot labi, taču vienlaikus svarīgi nodrošināt gan cilvēktiesību ievērošanu, gan Latvijas iedzīvotāju drošību.
Kā aktuāla problēma Tiesībsarga biroja ziņojumā minēts arī vēja elektrostaciju tiesiskais regulējums, nekustamo īpašumu apgrūtinājumu kompensācijas sistēma, izklaides trokšņu regulējums, migrācijas pakta ieviešana un nepilngadīgie bez pavadības, kā arī žurnālistu drošība un stratēģiskās tiesvedības pret sabiedrības līdzdalību.
Jau ziņots, ka Saeima Palkovu apstiprināja tiesībsardzes amatā pagājušā gada 18. septembrī. Jauns tiesībsargs bija nepieciešams, jo iepriekšējais tiesībsargs Juris Jansons 2025. gada jūnijā bija iesniedzis atlūgumu.
