"Krievu tanki nāk vai droni lido?" Izskan pārmetumi par šūnu apraides nepilnīgo informāciju

Aizsardzības ministrija (AM) vērtēs un uzlabos iedzīvotāju informēšanas algoritmu dažādu apdraudējumu gadījumā, otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas sēdē pauda ministrijas parlamentārā sekretāre Liene Gātere (P).

Augšdaugavas novada domes priekšsēdētājs Vitālijs Aizbalts (Latgales partija) sēdē pārmeta, ka pēc tam, kad pierobežas pašvaldībās svētdien izmantota šūnu apraidi saistībā ar apdraudējumu Latvijas gaisa telpā, viņš esot saņēmis iedzīvotāju zvanus ar jautājumiem, vai "krievu tanki nāk vai droni lido". Viņš skaidroja, ka informācija par notikušo nebija pietiekama, jo nesekoja sīkāks skaidrojums par apdraudējuma būtību.

Arī apakškomisijas priekšsēdētājs Edmunds Teirumnieks (NA) atzina, ka šādu paziņojumu ir saņēmis, taču sīkāk to nevērtēja.

Gātere notikušo sauca par "svētdienas nakts incidentu" un apgalvoja, ka pēc šūnu apraides paziņojuma Nacionālie bruņotie spēki (NBS) sociālajos tīklos esot snieguši "sīkāku skaidrojumu", tāpēc nedrīkstot apgalvot, ka informācijas nav bijis.

Naktī NBS sociālajos tīklos bija publicējuši divus paziņojumus. Vispirms ap plkst. 5 tika ierakstīts: "Iespējams apdraudējums Latvijas gaisa telpā. NBS informē, ka iespējams apdraudējums Latvijas gaisa telpā Alūksnes, Balvu, Ludzas, Rēzeknes un Krāslavas novados. NBS kopā ar NATO sabiedrotajiem pastāvīgi monitorē gaisa telpu, lai nodrošinātu spēju nekavējoši reaģēt uz potenciālu apdraudējumu. Nacionālie bruņotie spēki ir pastiprinājuši pretgaisa aizsardzības spējas uz austrumu robežas, nosūtot papildu vienības. Kamēr norisinās Krievijas agresija Ukrainā, tādu gadījumu atkārtošanās, kad Latvijas gaisa telpā ielido vai tai pietuvojas ārvalstu bezpilota lidaparāts ir iespējama. Iedzīvotāju ievērībai! Meklējiet patvērumu telpās, aizveriet logus un durvis. Ja pamanāt zemu lidojošu, aizdomīgu vai bīstamu objektu, netuvojieties tam un zvaniet 112. Par apdraudējuma beigām informēsim."

Divarpus stundas vēlāk tika publicēts paziņojums, ka "iespējamais apdraudējums Latvijas gaisa telpā ir beidzies", kuru papildināja nedaudz saīsināts pirmais paziņojums. Nedz vienā, nedz otrā paziņojumā nebija konkretizēts, tieši kāds un cik apjomīgs apdraudējums gaisa telpā bijis.

"Mēs mēģinām saprast, kas ir efektīvākais veids," sprieda AM pārstāve, piebilstot, ka pierobežas pašvaldībām ir atšķirīgas nostājas par to, vai šādos gadījumos ir jāiedarbina šūnu apraide.

Latvija rīkojusies līdzīgi kā Igaunija, jo arī Veru apriņķī tonakt izsūtīts brīdinājuma paziņojums. Gātere sacīja, ka rīcības algoritmi visu laiku tiek testēti un arī pēc šī incidenta iesaistītie dienesti vērtēs situāciju, iespējams, mainot un uzlabojot algoritmus.

Jau ziņots, ka svētdien ap plkst. 4 NBS informēja par iespējamu apdraudējumu Latvijas gaisa telpā Alūksnes, Balvu, Ludzas, Rēzeknes un Krāslavas novados.

Vēlāk NBS pārstāvis skaidroja, ka lēmums iedarbināt šūnu apraidi un brīdināt iedzīvotājus Latvijas austrumu pierobežas pašvaldībās bija balstīts uz pieejamajiem datiem, risku izvērtējumu un reaģēšanas algoritmiem.

NBS pārstāvis aģentūrai LETA pēc incidenta pastāstīja, ka NBS novērošanas sistēmas robežas tuvumā fiksējušas lidojošus objektus, kas tomēr neielidoja Latvijas gaisa telpā. NBS sensoru uztvertie lidaparāti, visticamāk, bija Ukrainas droni, ņemot vērā to lidošanas virzienu un vēlāk pieejamo informāciju par trāpījumiem Primorskas ostai Krievijā.