Četri iemesli, kāpēc ECB varētu nesteigties celt likmes

Šodien Eiropas Centrālā banka (ECB) pieņems lēmumu par bāzes procentu likmēm. Bankas Citadele vērtējumā ECB tuvākajā sanāksmē bāzes likmes nemainīs, un tās saglabāsies ap 2 % līmeni. Tam ir vairāki būtiski iemesli, kas liecina, ka šodienas lēmums nav tikai par inflāciju, vēsta Kārlis Purgailis, bankas Citadele galvenais ekonomists.

Pirmkārt, jāņem vērā, ka daļu darba ECB vietā jau ir paveicis tirgus. Lai gan pati centrālā banka kopš ģeopolitiskās spriedzes sākuma procentu likmes nav mainījusi, naudas cena jau ir pieaugusi. Trīs mēnešu EURIBOR kopš gada sākuma ir palielinājies no aptuveni 2 % līdz vairāk nekā 2,1 %. To ietekmējušas gan augstākas inflācijas gaidas, gan stingrāka ECB komunikācija. Citiem vārdiem sakot, aizdevumi jau ir kļuvuši nedaudz dārgāki - vēl pirms oficiāliem lēmumiem.

Otrs svarīgs faktors ir eirozonas ekonomikas cikla palēnināšanās. Vēl pavisam nesen bija vērojamas pirmās atkopšanās pazīmes pēc ilgstošas stagnācijas, taču ģeopolitiskie notikumi šo trajektoriju ir piebremzējuši. Eiropas Komisijas ekonomisko novērtējumu rādītājs aprīlī samazinājās līdz zemākajam līmenim kopš pandēmijas perioda, un patērētāju uzticība ievērojami vājinās. Tas liecina, ka ekonomika atkal zaudē tempu - un tieši tas ierobežo ECB iespējas agresīvi paaugstināt procentu likmes.

Treškārt, šodienas inflācija būtiski atšķiras no tās, ko redzējām 2022. gadā. Toreiz cenas pieauga ne tikai enerģijas dēļ, bet arī pārkarsušas ekonomikas ietekmē - straujš algu kāpums veicināja pakalpojumu cenu pieaugumu, un inflācija kļuva plaši izplatīta.

Šodien situācija ir citāda: algu pieaugums eirozonā ir palēninājies līdz aptuveni 2 %, ekonomika nav pārkarsusi, un inflāciju galvenokārt nosaka ārējie faktori - enerģijas cenas. Šādā situācijā procentu likmju paaugstināšanai ir ierobežota ietekme - tā var bremzēt ekonomiku, bet neietekmē globālās enerģijas cenas.

Ne mazāk svarīgs ir arī ceturtais aspekts - datu trūkums. ECB lēmumi balstās uz detalizētiem ekonomiskajiem rādītājiem, taču daudzi no tiem tiek publicēti ar nobīdi laikā. Šobrīd centrālās bankas būtībā darbojas nenoteiktības apstākļos - pieejamie dati vēl pilnībā neatspoguļo ģeopolitisko notikumu ietekmi uz ekonomiku. Tas ir vēl viens iemesls, kāpēc sasteigti lēmumi var būt riskanti.

Tādēļ, lai gan tirgus šobrīd sagaida vairākus procentu likmju paaugstinājumus līdz gada beigām, šāds scenārijs var būt pārāk agresīvs. Bankas Citadele vērtējumā ECB šogad varētu paaugstināt likmes ne vairāk kā vienu reizi - un arī tas drīzāk būtu preventīvs, nevis uz ekonomiskajiem pamatiem balstīts lēmums.

Pēc pandēmijas centrālās bankas tika kritizētas par novēlotu reakciju uz inflāciju, tāpēc šodien ECB var censties parādīt, ka ir gatava rīkoties. Taču realitātē vājāka eirozonas ekonomika, visticamāk, nespētu ilgstoši izturēt stingrāku monetāro politiku.

Tādēļ galvenais jautājums šodien nav tikai par inflāciju vai procentu likmēm. Tas ir jautājums par līdzsvaru - starp vēlmi ierobežot cenu pieaugumu un risku vēl vairāk

palēnināt jau tā bremzējošos ekonomiku. Tieši šis līdzsvars noteiks, kādu ceļu izvēlēsies ECB.