Kā samazināt siltuma un elektrības rēķinus?
Galvenie risinājumi paaugstināto siltumapgādes rēķinu apmaksai, ko pakalpojumu sniedzēji sadarbībā ar namu apsaimniekotājiem var piedāvāt, ir izlīdzinātais maksājums un atliktais maksājums, izriet no Ekonomikas ministrijas (EM) informatīvā ziņojuma, kas otrdien atbalstīts valdībā.
Informatīvā ziņojuma izstrādes laikā tas saskaņots ar Klimata un enerģētikas ministriju (KEM) un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju.
EM norāda, ka janvāra un februāra laikapstākļi būtiski palielināja siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņu. 2026. gada janvārī Latvijā elektroenerģijas patēriņš, saskaņā ar pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" datiem, pieauga par 15% līdz 780 gigavatstundām, kas ir augstākais rādītājs kopš 2010. gada janvāra. Straujais enerģijas patēriņa pieaugums un neparasti laikapstākļi sekmēja arī elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenu palielinājumu - 2026. gada janvārī vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā palielinājās līdz 153,43 eiro par megavatstundu, kas ir par 83% vairāk nekā decembrī, tā papildu palielinot izmaksu slogu par elektroenerģijas patēriņu tiem iedzīvotājiem, kuri elektroenerģiju, atbilstoši tirdzniecības līgumam, iegādājas par cenu, kura ir tieši piesaistīta elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenai.
Norēķini par saņemtajiem siltumenerģijas un elektroenerģijas pakalpojumiem Latvijā notiek divos galvenajos veidos - tiešie norēķini un netiešie norēķini. Tiešie norēķini nozīmē, ka dzīvokļu īpašnieki par saņemtajiem pakalpojumiem norēķinās patstāvīgi, veicot maksājumus tieši pakalpojumu sniedzējam bez mājas pārvaldnieka vai citas pilnvarotās personas starpniecības. Netiešie norēķini nozīmē, ka dzīvokļu īpašnieki maksu par saņemtajiem pakalpojumiem pārskaita mājas pārvaldniekam vai citai pilnvarotajai personai, kas tālāk to samaksā pakalpojumu sniedzējam.
Lēmumu par maksājumu atlikšanu un soda naudu jeb līgumsodu nepiemērošanu pieņem pakalpojumu sniedzējs, pamatojoties uz līguma nosacījumiem, normatīvajiem aktiem un uzņēmuma iekšējām politikām. Pakalpojumu sniedzējs var piedāvāt individuālu maksājumu grafiku vai noteikt moratoriju uz līgumsodiem.
Pašvaldības un siltumapgādes uzņēmumi dažādās pilsētās piedāvā individuālus risinājumus. Siguldas novadā SIA "Siltums KIM" un SIA "Adven Sigulda" ziemas mēnešos nepiemēro līgumsodus par kavētiem maksājumiem. Ogres novadā SIA "Ogres Namsaimnieks" piedāvā divdaļīgu siltumtarifu, kas ļauj daļu no izmaksām segt vasaras mēnešos, savukārt SIA "Ikšķiles māja", SIA "Lielvārdes Remte" un SIA "Ķeguma Stars" nodrošina iespēju veikt atliktos maksājumus un nepiemēro kavējuma procentus.
Vienlaikus Rēzeknē SIA "Rēzeknes siltumtīkli" ir aicināts izskatīt iespēju nepiemērot soda procentus šajā sezonā. Daugavpils valstspilsētā enerģijas piegādē samazina turpgaitas ūdens temperatūru par četriem grādiem, mazinot gala rēķinus. Jelgavā SIA "Gren Jelgava" piedāvā izlīdzināto vai daļējo maksājumu, Valmierā un Talsos pakalpojumu sniedzēji individuāli izvērtē iespējas atliktiem vai dalītiem maksājumiem, bet Liepājā SIA "Liepājas enerģija" un SIA "Liepājas namu apsaimniekotājs" piedāvā vienoties par maksājumu grafiku, ņemot vērā klienta maksātspēju.
Rīgā AS "Rīgas siltums" ir apturējusi līgumsodu aprēķināšanu no 2025. gada 1. decembra līdz 2026. gada 30. aprīlim, kā arī būs anulēti uz 2025. gada 31. decembri nesamaksātie līgumsodi, ja klients līdz 2026. gada 31. maijam veiks pamatparāda samaksu par periodu līdz 2026. gada aprīļa beigām. AS "Latvenergo" piedāvā izlīdzinātā maksājuma risinājumu un līdz 2026. gada marta beigām nepiemēros elektroenerģijas atslēgšanu objektos maksājumu kavējumu gadījumā.
EM atzīmē, ka no 2026. gada janvāra rēķiniem SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" ir pārtraucis nokavējuma procentu piemērošanu par kavētiem maksājumiem, nosakot moratoriju līdz 2026. gada maijam. Līdzīgu moratoriju nokavējuma procentu piemērošanai par kavētiem maksājumiem ir noteicis arī SIA "Rīgas ūdens".
VAS "Latvijas dzelzceļš" mājsaimniecību klientiem nepiemēro nokavējuma procentus par elektroenerģijas rēķinu maksājumu kavējumiem, un lietotājiem ir pieejama maksājumu sadalīšanas vienošanās, kas nodrošina iespēju pakāpeniski segt parādu līdz pat 12 mēnešu periodā. Savukārt SIA "Virši Renergy" ir apliecinājis KEM gatavību atbalstīt elektroenerģijas mājsaimniecības lietotājus, un nepieciešamības gadījumā "Virši Renergy" piekritīs vienoties ar mājsaimniecības lietotāju par atšķirīgu rēķinu nomaksas kārtību, tostarp nepiemērot soda procentu uzrēķinu par kavētajiem maksājumiem.
Trūcīga vai maznodrošināta ģimene jeb persona, daudzbērnu ģimene vai ģimene jeb persona, kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti, vai persona ar I invaliditātes grupu, kura izlieto elektroenerģiju savā mājsaimniecībā pašas vajadzībām, var pieteikties aizsargātā lietotāja pakalpojumam saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likumu un saņemt samazinājumu elektroenerģijas rēķinam līdz 25 eiro. Saskaņā ar Būvniecības valsts kontroles biroja informāciju patlaban pakalpojuma nodrošināšanā ir iesaistījušies šādi elektroenerģijas tirgotāji, nodrošinot maksājuma samazinājumu rēķinos - "Latvenergo" (Elektrum), SIA "Tet", SIA "Enefit", "Latvijas dzelzceļš", "Virši Renergy", SIA "Ignitis Latvija".
Latvijā kopumā patlaban ir reģistrēti vairāk nekā 160 000 aizsargāto lietotāju. Saskaņā ar Aizsargātā lietotāja datu informācijas sistēmas (ALDIS) datiem 2026. gada janvārī kopējais aizsargāto lietotāju skaits, kas saņēma atbalstu, bija 91 777 aizsargāto lietotāju ar kopējo atbalstā izmaksāto summu 2 028 723 eiro.
2026. gada 5. martā KEM iesniedza grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos "Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma noteikumi", kas nepieciešamības gadījumā MK ļaus operatīvi pārskatīt atbalstu elektroenerģijas cenu izmaiņu dēļ.
Pašvaldības savā korespondencē ar EM ir uzsvērušas, ka primārais atbalsta instruments mājsaimniecībām ar zemu ienākumu līmeni ir mājokļa pabalsts. Mājokļa pabalsts ir Labklājības ministrijas izstrādāts atbalsta veids, ko piešķir pašvaldību sociālie dienesti, un tas ir viens no diviem pamata sociālās palīdzības pabalstiem, kas tiek izmaksāts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.
Mājokļa pabalsts ir materiāls atbalsts mājokļa uzturēšanas izdevumu segšanai, piemēram, par apsaimniekošanu, īri un pakalpojumiem, tostarp apkuri, elektroenerģiju, ūdensapgādi, kanalizāciju, sadzīves atkritumiem, telekomunikāciju un interneta pakalpojumiem. Mājokļa pabalsta apmēru aprēķina kā starpību starp garantētā minimālā ienākuma sliekšņu summu mājsaimniecībai, faktiskajiem izdevumiem un mājsaimniecības kopējiem ienākumiem, izmantojot noteiktu formulu.
KEM februārī ir izveidojusi operatīvu iknedēļas tikšanās formātu, lai koordinētu institūciju un nozares rīcību saistībā ar apkures izmaksu pieaugumu, maksājumu disciplīnu un iedzīvotāju atbalsta pasākumiem apkures sezonā.
Ziņojumā teikts, ka ēku energoefektivitāte īpaši ietekmē siltumenerģijas izmaksas aukstos periodos, un tās nozīme kļūst vēl izteiktāka, kad temperatūras krasi pazeminās. Vairāk tiek ietekmēta sabiedrības daļa, kas dzīvo nesiltinātās mājās. Piemēram, divistabu dzīvokļa, kura platība ir 45 kvadrātmetri, "lietuviešu projekta" nesiltinātā mājā potenciālais rēķina pieaugums par siltumu un silto ūdeni 2026. gada janvārī var sasniegt 75% - no 95 eiro 2025. gada decembrī līdz 166 eiro 2026. gada janvārī.
Dati rāda, ka janvārī apkures maksa par kvadrātmetru būtiski pieauga gan renovētajās, gan nerenovētajās daudzdzīvokļu mājās, aptuveni 1,7-2 reizes, tomēr renovētajās mājās rēķini saglabājās ievērojami zemāki, un aukstā laikā izmaksu starpība kļūst vēl lielāka.
Turpmāk KEM, konsultējoties ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK) un, ņemot vērā 2025.-2026. gada apkures sezonas secinājumus un siltumapgādes komersantu faktisko rīcību, izvērtēs nepieciešamību veikt grozījumus MK noteikumos "Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi", kas reglamentē attiecības starp siltumenerģijas piegādātājiem un lietotājiem, tostarp līgumu noslēgšanu un norēķinu kārtību par piegādāto siltumenerģiju, un mēneša laikā no apkures sezonas beigām, bet ne vēlāk kā līdz 2026. gada 30. aprīlim, informēs MK par tālāko rīcību.
