Latvija ir jāpārveido par prezidentālu republiku, šādu pārliecību intervijā "Latvijas Avīzei" paudis telekanāla LNT ģenerāldirektors Andrejs Ēķis, solot šīs pozīcijas aizstāvēšanai plašas debates viņa vadītajā televīzijā.
"Ik pa brīdim laivu vajag izvilkt ārā no ūdens, notīrīt pielipušās aļģes, nodarvot un tad laist atkal atpakaļ upē. Atjaunotajā valstī esam nodzīvojuši tikpat ilgus gadus kā pirmajā republikā. Tagad jāsecina - ir jāgroza Satversme, šai turpmāk jābūt prezidentālai republikai," uzskata Ēķis.
"Nekas slikts nebūtu, ja tautas ievēlētam prezidentam palielinātu pilnvaras un viņš būtu arī valdības galva, kas izvēlas ministrus. Tā nav nekāda demokrātijas pārkāpšana, jo līdzīga iekārta ir ASV, Francijā, Krievijā, un arī Lietuvas prezidents ir ietekmīgāks nekā šī figūra Latvijā. Līdz šim esmu politiski diezgan mierīgi dzīvojis, taču krīze mani pārliecinājusi, cik svarīga ir saliedētība, lai mēs nebūtu visiem tikai par mēslojumu. Tagad nav vāvuļošanas, bet konkrētības laiks. Pie prezidentiem kalpojusi Stratēģiskās analīzes komisija - nekad nekādus rezultātus neesmu pamanījis. Reiz nācās runāt ar Ķīnas sūtni, viscaur ieturētu un diplomātisku kungu, taču pat viņš nenoturējās, neiespraudis, ka nesaprotot, ar ko te īsti runāt, lai, piemēram, ostas būvētu. Satiksmes ministri nāk un iet, premjeri neturas amatos, un prezidentam ir nulles vara. Latvijā nav atbildīgo!" teicis LNT vadītājs.
Ēķa vērtējumā, no partijām neko nevar sagaidīt. "Tur pamazām ievirza amatos, bet amatā izvirst, un sākas rutīna. Tev nekādas sevišķas prasības neizvirza. Tad tu tur nonāc kaut kādā interešu zonā vai laukā un pa turieni peries."
"Mēs LNT skaidrosim prezidentālas republikas priekšrocības, celsim diskusiju sabiedrībā. Man tas būs kā virsmērķis. Pilnīgi iespējams, ka jāsaved kārtībā arī tā sistēma, pēc kuras vēlējam Saeimu, un es ceru, ka būs spēki, kas ar to nodarbosies, taču man lai paliek šis mērķis - panākt tautas vēlēta prezidenta ieviešanu," solījis Ēķis.
Tāpat Ēķis kopā ar Aigaru Graubu sākuši vākt naudu jaunu filmas uzņemšanai. "Tā būs par vienotību, kas ir svarīga ikvienā valstī. Latviešu literatūrā tie tēli ir ļoti bēdīgi. Dullais Dauka brauca lūkoties, kas aiz horizonta. Noslīka. Atraitnes dēls tiecās pēc izglītības un devās uz Pēterburgu. Viņu pieveica dilonis. Lāčplēsis iegāzās dzelmē, cīnoties ar Melno bruņinieku. Panākumu stāstu latviešiem ir pavisam maz. Tāpēc mūsu filma būs par Latvijas basketbola izlasi, kas 1935.gadā kļuva par pirmajiem Eiropas čempioniem. Padomju laikā to nemaz nepieminēja. Saprotams, kāpēc. Un arī tad, iekams šie sportisti devās uz čempionātu, valdīja liela neticība - ai, ko mēs, Latvija, mēs taču tur neko nevinnēsim. Taču parādījās treneris Baumanis. Līdzekļus neviens viņam nepiešķīra, taču šis vīrs radīja komandu, iedvesa vienotu garu un atveda zeltu. Tas ir stāsts par pirkstiem, kas pārtapa par vienotu dūri."