SPRK aicinās "Rīgas siltumu" mainīt iepirkuma kārtību: ir potenciāls samazināt tarifu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) aicinās AS "Rīgas siltums" meklēt iespējas vēl palielināt konkurējošo jaudas apmēru un mainīt iepirkuma kārtību, aģentūrai LETA norādīja SPRK padomes priekšsēdētāja Alda Ozola, komentējot otrdien publiskoto Valsts kontroles (VK) ziņojumu.

VK revīzijā tostarp secināts, ka Rīgā ir potenciāls samazināt siltumenerģijas tarifu, tomēr tas netiek pilnvērtīgi izmantots.

Ozola informē, ka SPRK revīzijas izstrādes gaitā ar VK bija aktīva komunikācija par ziņojuma saturu un detaļām, lai ziņojums būtu pēc iespējas precīzāks. Vienlaikus sniegtie ieteikumi palīdzēs uzlabot savstarpējo koordināciju starp iestādēm, lai nonāktu pie vēl efektīvāka regulējuma.

Ozola norāda, ka SPRK atsevišķiem VK secinājumiem nepiekrīt, taču kopumā atzīst, ka VK adresētie ieteikumi SPRK ir pārdomāti, izpildāmi un racionāli, un to realizācija var pozitīvi ietekmēt situāciju siltumapgādes nozarē.

Viņa uzsver, ka lietderības revīzija aptver 2024.-2025. gada apkures sezonu. Revīzijā identificētās problēmas lielākoties jau bija apzinātas, un uz aktuālo 2025.-2026. gada apkures sezonu jau tika integrēti vairāki jauni risinājumi, pilnveidojot sistēmas darbību.

Pēc Ozolas minētā, "Rīgas siltums" un AS "Latvenergo" jau bija vienojušās par 120 megavatu (MW) jaudas pastāvīgu izmantošanu papildu konkurējošam apmēram, turklāt par cenu 60 eiro par megavatstundu (MWh), kas bija zem "Latvenergo" saražotās siltumenerģijas tarifa augšējās robežas, kas ir 69,81 eiro par MWh.

Viņa norāda, ka šis bija veiksmīgs sadarbības piemērs, tāpēc SPRK aicinās "Rīgas siltumu" meklēt iespējas vēl palielināt konkurējošo jaudas apmēru un mainīt iepirkuma kārtību.

Tāpat Ozola atzīmē, ka SPRK šogad ir sākusi darbu pie metodikas izstrādes, ar ko tiks noteikta maksimālā siltumenerģijas cena neatkarīgajiem siltumenerģijas ražotājiem Rīgā, un tā tiks piemērota no šā gada 1. oktobra un attieksies uz nākamo 2026./2027. gada apkures sezonu.

Savukārt, kad 2028. gadā beigsies esošais atbalsts elektrības ražošanai, SPRK pārskatīs iespēju izdalīt koģenerācijas siltumenerģiju no siltumenerģijas tarifa aprēķina.

Šādu termiņu paredz arī VK apstiprinātie ieteikumi. Ozola skaidro, ka ātrāk to nebūtu vēlams darīt, jo tas saistīts ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma nosacījumiem. Koģenerācijas metodika kopš tās apstiprināšanas ir pārskatīta un precizēta astoņas reizes.

Viņa uzsver, ka metodikas pārskatīšana absolūti negarantē tarifa samazināšanu, jo siltumenerģijas ražotājiem ir jāsedz pamatotās izmaksas. VK ir nosaukusi teorētiskus alternatīvus mehānismus, bet ziņojumā nav iekļauti aprēķini, kādu ieguvumu metodikas izmaiņas varētu sniegt iedzīvotājiem.

Esošā metodikas redakcija netraucē "Rīgas siltumam" mainīt iepirkuma kārtību, kā to varēja novērot pagājušajā gadā.

Ozola uzsver, ka VK ieteikumu realizēšanā būtiska būs sadarbība starp iestādēm, īpaši atlikumsiltuma termina precizēšana un satura definēšana Enerģētikas likumā, jo patlaban šis jautājums raisa diskusijas un ir par iemeslu dažādām interpretācijām.

VK revīzijā secinājusi, ka, pastāvot gadiem zināmām problēmām, rīdzinieki par siltumenerģiju aizpagājušajā gadā pārmaksājuši miljonus eiro.

VK secinājusi, ka galvaspilsētā ir potenciāls samazināt siltumenerģijas tarifu, taču tas ir iespējams tikai tad, ja gadiem zināmās problēmas beidzot risinās, sakārtojot tirgus regulējumu, pilnveidojot tarifa metodiku, veicinot institucionālo sadarbību un nodrošinot efektīvu konkurenci siltumenerģijas tirgū.

Situācijā, kad lietderīgi izmantojams siltums no "Latvenergo" termoelektrostacijas (TEC) nonāk atmosfērā, tiek iepirkta biokurināmā katlumājās ražota siltumenerģija, neveicinot efektīvu energoresursu izmantošanu, norādījuši revidenti.

Šī iemesla dēļ 2024.-2025. gada apkures sezonā rīdzinieki par siltumenerģiju pārmaksāja gandrīz astoņus miljonus eiro, savukārt "Latvenergo" neguva vairāk kā sešus miljonus eiro ieņēmumus, uzsvērts revīzijā. Turklāt iesaistīto pušu sadarbības trūkuma un atšķirīgas normatīvo aktu interpretācijas dēļ "Latvenergo" ir bijušas ierobežotas iespējas Rīgai piedāvāt vairāk lētāka siltuma, secinājusi VK.

Vienlaikus bez neatkarīgo biokurināmā katlumāju dalības Rīgas siltumenerģijas tirgū rīdzinieki 2024.-2025. gada apkures sezonā par siltumenerģiju papildus samaksātu 25,2 miljonus eiro, secinājuši revidenti.

VK akcentēja, ka būtiska ietekme uz siltumenerģijas cenu ir arī SPRK izmantotajai siltumenerģijas tarifa aprēķināšanas metodikai, kas apstiprināta 2010. gadā pirms elektroenerģijas tirgus liberalizācijas un balansēšanas un aktivizācijas tirgu izveidošanas.

Metodikā neņem vērā ieņēmumus no elektroenerģijas realizācijas koģenerācijā un nenodala siltumenerģijas izmaksas pēc ražošanas tehnoloģijas - koģenerācijā vai ūdenssildāmajos katlos.

Tā balstās uz dabasgāzes izmaksu proporcionālu attiecināšanu uz elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu. Tomēr, ražojot elektrību, ir nepieciešams salīdzinoši neliels papildu dabasgāzes daudzums, lai vienlaikus ar elektroenerģijas ražošanu iegūtu arī lietderīgu siltumenerģiju, teikts revīzijā.

Šādā veidā koģenerācija ir būtiski efektīvāka par ūdenssildāmajiem katliem. Taču SPRK apstiprinātajā metodikā šis apstāklis nav ņemts vērā, neļaujot pilnvērtīgi izmantot augstas efektivitātes koģenerācijas priekšrocības un ierobežojot iespējas zemākas ražošanas izmaksas pārvērst zemākā tarifā galalietotājiem, skaidro VK.

"Diemžēl SPRK nav pilnvērtīgi nodrošinājusi lietotāju interešu aizsardzību un nav panākusi, ka galalietotājiem sabiedriskie pakalpojumi ir par iespējami zemāku cenu, kas atspoguļo faktiskās saražotās siltumenerģijas izmaksas," secināja padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš.

SPRK nav pilnvērtīgi izvērtējusi tarifa aprēķināšanas metodikas atbilstību mainīgajiem tirgus apstākļiem un nav vērtējusi iemeslus, kāpēc "Latvenergo" tirgū var piedāvāt to pašu koģenerācijas siltumenerģiju par daudz mazāku cenu nekā apstiprinātais tarifs arī gadījumos, kad daļu koģenerācijas siltuma izvada atmosfērā, norādījusi VK.

SPRK arī nepārliecinās par pārdotās siltumenerģijas cenas atbilstību faktiskajām koģenerācijas izmaksām konkrētajā periodā un nenodrošina, ka tarifs atspoguļo ekonomiski pamatotas izmaksas, uzskata VK.

Revidenti atgādina, ka, mainoties tirgus situācijai un ekonomiskajam pamatojumam, SPRK ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums pārskatīt tarifu noteikšanas metodiku, lai nodrošinātu lietotājiem siltumapgādi par iespējami zemāku cenu, kas atspoguļo faktiskās siltumenerģijas ražošanas izmaksas.

VK sniegusi vairākus ieteikumus, kas ļaus pilnveidot "Rīgas siltuma" siltumenerģijas iepirkuma mehānismus un SPRK koģenerācijas siltumenerģijas tarifa metodiku.

Jau ziņots, ka "Rīgas siltuma" apgrozījums pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2024. gada 1. oktobra līdz 2025. gada 30. septembrim, bija 239,618 miljoni eiro, kas ir par 3,6% mazāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmuma peļņa pieauga par 61,4% - līdz 6,373 miljoniem eiro.

"Rīgas siltums" ir viens no galvenajiem siltumenerģijas piegādātājiem Rīgā. Kompānijas kapitālā 49% pieder Rīgas domei, 48,99% - Latvijas valstij, 2% - SIA "Enerģijas risinājumi. RIX", bet "Latvenergo" pieder 0,005% akciju.