Tiesa soda uzņēmēju par neslavas celšanu muitniekam

Augstākajai tiesai (AT) atsakoties ierosināt kasācijas tiesvedību, stājies spēkā notiesājošs spriedums starptautiskā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanas lietā apsūdzētajam uzņēmējam Kasparam Kazanovskim par neslavas celšanu muitas darbiniekam, aģentūru LETA informēja AT.

Kā izriet no apsūdzības, 2021. gada 1. novembrī vīrietis muitas kontroles laikā lidostā "Rīga" ar viedtālruni veica filmēšanu.

Apsūdzētais pavērsa viedtālruņa videokameru darba pienākumus veicošās Valsts ieņēmuma dienesta (VID) amatpersonas virzienā un publiski izteica šai amatpersonai apkaunojošus izdomājumus, proti, ka tā dienesta pienākumu veikšanas laikā veic pretlikumīgas darbības, fiziski ietekmējot pārbaudāmās personas un piedāvājot tām iesaistīties seksuāla rakstura darbībās. Tādā veidā apsūdzētais cēla neslavu cietušajam.

Apsūdzētais tuvplānā nofilmēja arī uz VID amatpersonas formastērpa izvietoto uzvārdu, šādā veidā video ierakstā identificējot viņu kā personu, par kuru izteikti iepriekš norādītie izdomājumi.

Video ierakstu apsūdzētais izvietoja savā sociālā tīkla "Instagram" profilā, kas ir pieejams ikvienai personai, padarot to publisku. Tādējādi apsūdzētais tīši izplatīja personas apkaunojošus izdomājumus masu saziņas līdzeklī, ceļot šai personai neslavu, norādīja prokuratūra.

Rīgas rajona tiesa atzina Kazanovski par vainīgu neslavas celšanā un sodīja viņu ar sabiedrisko darbu uz 140 stundām, kā arī piedzina 5000 eiro morālā kaitējuma kompensāciju par labu muitas darbiniekam.

Rīgas apgabaltiesa izskatīja iesniegtās apelācijas sūdzības un precizēja spriedumu daļā par drošības līdzekļa atcelšanu, bet atstāja negrozītu spriedumu daļā par apsūdzētā vainīgumu, piespriesto sodu un kaitējuma kompensācijas apmēru.

AT konstatēja, ka kasācijas sūdzībās pēc būtības pausta sūdzību iesniedzēju neapmierinātība ar apelācijas instances tiesas veikto pierādījumu izvērtējumu, un tās ir vērstas uz nolēmuma atcelšanu nevis juridisku, bet faktisku iemeslu dēļ, līdz ar to kasācijas tiesvedības ierosināšanai nebija pamata.

Izskatot lietu pēc būtības, AT secināja, ka lietā vērtētie pierādījumi nav radījuši saprātīgas šaubas par apsūdzētā vainīgumu.

Atsaucoties uz AT judikatūru, tiesa vērsa uzmanību, ka publiski pieejamais sociālo mediju kanāls "Instagram" ir pamatoti atzīts par masu saziņas līdzekli, kurā Kazanovskis izplatījis cietušo apkaunojošus izteicienus plašam adresātu lokam, tā ceļot neslavu muitas darbiniekam, radot negatīvas sekas viņa reputācijai un sagādājot morālas ciešanas.

AT savā lēmumā norādīja, ka Kazanovskis nebija notiesāts nelikumīgi, jo Igaunijas tiesa izdevusi apsūdzēto tiesāšanai Latvijai cita kriminālprocesa turpināšanai.

Tiesa uzsvēra, ka Kriminālprocesa likums noteiktos gadījumos pieļauj konkrētā kriminālprocesā izdotas personas tiesāšanu arī par citiem noziedzīgiem nodarījumiem.

Izskatāmajā lietā Kazanovskim piespriests ar brīvības atņemšanu nesaistīts sods, kas ir viens no likumā atļautajiem izdotas personas tiesāšanas gadījumiem, un apelācijas instancē vīrietis un viņa aizstāvis nav pauduši iebildumus pret lietas iztiesāšanu, skaidroja AT.

Patlaban Ekonomisko lietu tiesā (ELT) atrodas arī Kazanovska krimināllieta, kurā viņš apsūdzēts kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) krāpnieku sindikāta līderis.

Kazanovskis apsūdzēts par izvairīšanos no nodokļu nomaksas vairāk nekā 1,4 miljonu eiro apmērā un šo noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizēšanu, slēpjot to izcelsmi un pārvēršot tos citos aktīvos.

Ja Kazanovski atzīs par vainīgu, viņam var piespriest līdz desmit gadu cietumsodu par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un līdz 12 gadu cietumsodu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Iepriekš Kazanovskim kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu, bet vēlāk viņš tika atbrīvots pret 40 000 eiro drošības naudu.

Nākamā tiesas sēde šajā krimināllietā nozīmēta 18. maijā plkst. 15.