Obligāto militāro dienestu tomēr nereanimēs

Ideju, ka Latvijā jābūt gataviem ieviest vispārēju iesaukumu armijā, izteicis Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes priekšsēdētājs Toms Baumanis ar domu, ka tas mazinātu sociālo spriedzi valstī. Tomēr šāds ierosinājums pašlaik nav trāpījis mērķī, kaut arī principiāli noraidāms nebūt nav.

T. Baumanis ekspertu diskusijā Krievijas aizsardzības efektivizēšana – vai sagaidāmas pārmaiņas? norādīja, ka aizsardzības budžetu iespējams samazināt tikai līdz noteiktai robežai. Gan šā iemesla, gan valstī augošās sociālās spriedzes dēļ varētu apsvērt obligātā dienesta reanimēšanu. Bijušais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Juris Dalbiņš (TP) izsaucās: "Vai, Dievs! Es domāju, ka šajos ekonomiskajos apstākļos runāt par obligāto dienestu ir pilnīgi un absolūti nepareizi. Mēs atteicāmies no tā, jo nespējām gada laikā nodrošināt ne apmācību līmeni, ne iesaukumu." To atgādina arī Jūras spēku komandiera p. i. Rimants Štrimaitis: "Nebija mehānisma, kā piespiest visus dienēt. Bija izdomas bagāti jaunieši, kuri atrada visus iespējamos legālos veidus, kā nedienēt." Viņš uzskata, ka ideja par obligātā dienesta atjaunošanu izraisītu plašu politisko rezonansi un liecinātu par nekonsekvenci. Neatkarīgās avots, atvaļināts NBS virsnieks, piekrīt, sakot, ka tieši politisku, nevis finansiālu motīvu dēļ Latvijā pirms pāris gadiem atteicās no obligātā dienesta.

J. Dalbiņš norāda, ka Latvijā pastāvošais kolektīvās aizsardzības modelis nav jāmaina. Ar patriotisko audzināšanu nodarbojas jaunsardzē, zemessardzē jāsagatavo rezerves virsnieku korpuss (viņaprāt, tas netiek veikts pilnvērtīgi), un Latvijai ir būtiski atrasties NATO vienību sastāvā. Pēc atvaļinātā virsnieka domām, patriotiskā audzināšana tagad "ir nekāda". Obligātā militārā dienesta karavīriem ir jānodrošina apmācība, kā tas notiek Somijas vai Zviedrijas armijās, nevis jāliek apsargāt objektus. Tad jaunieši gada pusotra laikā būtu sagatavoti rezervei noteiktā līmenī, ierosina virsnieks. Diemžēl Aizsardzības ministrijai nav rezerves virsnieku sagatavošanas koncepcijas, tāpēc atvaļināto karavīru darbošanās zemessardzes bataljonos ir fikcija. Virsnieks aicina nepārvērtēt zemessardzes lomu kolektīvās aizsardzības sistēmā: "Vēl joprojām zemessargi bataljonos domā, ka ņems plinti un ies mežā, jo viņu augšas nestāsta, kas būs."

Taču valsts jau definējusi prioritāti. Aizsardzības ministrs Imants Lieģis (PS) minētajā diskusijā sacīja: "Ja vēlamies saņemt aizsardzības un drošības garantijas, mums jāiegulda NATO drošības sistēmā." Vakar Saeima atbalstīja NBS misijas Afganistānā pagarināšanu līdz 2010. gada 13. oktobrim. Kaut arī obligātā dienesta atjaunošana nav ministrijas dienas kārtībā, jāizpēta visi varianti. Arī tāds, ja profesionālajā dienestā iestāsies kritisks moments budžeta samazinājuma dēļ, uzskata ministrs.