Slokas dzīvnieku patversme izplata lūgumu, ko bez asarām grūti izlasīt
Slokas dzīvnieku patversme meklē 4 ģimenes, "kuras patiešām saprot, ko nozīmē rūpes - ne tikai skaistos brīžos, bet arī tad, kad kļūst grūti, smagi un sāpīgi. Šie nav “ērti” suņi. Tie ir suņi, kuriem dzīve jau ir paņēmusi daudz vairāk, nekā devusi."
"Neaicinām aiz žēluma. Žēlums ātri pāriet. Mums vajag cilvēkus ar pacietību, ar stingru sirdi un īstu vēlmi būt blakus līdz galam.
Patversme naktīs nav klusa. Tur ir aukstums, bet vēl vairāk - tukšums. Ir suņi, kas guļ mierīgi. Un ir šie, vecuma slimību skartie, kas mostas, apjukuši, dezorientēti, meklē kaut ko, ko vairs nespēj atrast. Mājas. Cilvēku. Pazīstamu balsi.
DŽOLIS dažreiz pieceļas un vienkārši stāv, skatoties sienā. Viņš nezina, kur atrodas.
VEČA vairs nespēj vienmēr piecelties pati - viņa mēģina, krīt, mēģina vēlreiz. Ir dienas, kad viņa vairs negrib mēģināt.
FOKSIJS reizēm aizmirst, ka viņam jāēd, vai kur ir viņa bļoda.
Viņu acīs ir tas tukšums, kas parādās, kad dzīve lēnām dzēš atmiņas.
BELLA… viņa elpo smagi. Katrs solis ir piepūle. Viņa vairs neskrien. Viņa vienkārši grib mieru. Klusu vietu, kur apgulties un sajust, ka kāds ir blakus.
Un patversme… tā nav vieta, kur novecot. Tā nav vieta, kur lēnām izdzist.
Katru dienu mēs redzam, kā viņi kļūst klusāki. Kā viņi pārstāj cerēt. Kā viņi vairs neceļ galvu, kad kāds ienāk.
Un nē, vecums nav iemesls eitanāzijai!
Viņiem nav vajadzīgi gadi. Varbūt tikai mēneši. Varbūt vēl mazāk.
Bet tas var būt laiks, kurā viņi beidzot saprot - viņi kādam ir svarīgi. Viņi ir gaidīti. Viņi nav vieni.
Ja vari dot mājas sunim, kurš vairs nav jauns, kurš nebūs “ideāls”, bet būs īsts - tad, iespējams, Tu būsi tas cilvēks, kurš viņam nozīmēs visu viņa pēdējā dzīves posmā.
Un tas ir vairāk nekā lielākā daļa jebkad piedzīvo.
Ja Tavā sirdī klusa balss čukst, ka Tu varētu būt tas cilvēks, uzzvani mums, aprunājies, sarunā pirmo satikšanos!" aicina patversme.
Tālrunis 28 838 863.
