Arodbiedrības draud ar protestiem par virsstundu apmaksu

© Depositphotos

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) un tās dalīborganizāciju pārstāvji neizslēdz iespēju rīkot protesta akcijas, ja neizdosies panākt kompromisu par iecerētajiem Darba likuma grozījumiem, kas skar virsstundu apmaksu, koplīgumu spēkā esamību un darbinieku aizsardzību kopumā.

LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns šodien preses konferencē pēc tikšanās ar Saeimas deputātiem uzsvēra, ka darbaspēka izmaksas nav tā joma, kurā būtu jāmeklē taupīšanas iespējas, jo Latvijas darbaspēks Eiropas Savienībā (ES) patlaban ir viens no lētākajiem. Piemaksa par virsstundu darbu saglabājama 100% apmērā, jo pretējā gadījumā tiktu samazināti darbinieku, ģimeņu ienākumi ģeopolitiski saspringtā laikā, kad turpina pieaugt dzīves dārdzība.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga preses konferencē uzsvēra, ka arodbiedrībai īpaši svarīga ir Darba likuma 110. panta saglabāšana. Viņa norādīja, ka, ja Saeima šo normu svītros, LIZDA rīkos protesta akciju. Tā nolemts LIZDA padomes sēdē.

Vanaga uzsvēra, ka Darba likuma 110. pants kopumā palīdz uzturēt tiesiskumu un taisnīgumu darba attiecībās. Viņa norādīja, ka diskusijas par 110. pantu paver jautājumu, vai līdzekļus novirzīt tiesvedībai vai darbinieku labbūtībai, piebilstot, ka aptuveni 48% līdzekļu jau patlaban tiek ieguldīti darbinieku veselībā. Pēc viņas teiktā, 110. pants ļauj strīdīgus jautājumus biežāk risināt cieņpilnā sarunu ceļā, nevis tiesas zālē.

Vanaga arī uzsvēra, ka protesti vienmēr ir galējais līdzeklis, paužot cerību, ka līdz tiem nenonāks.

Savukārt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) pārstāve Līga Bāriņa pauda, ka veselības aprūpē īpaši svarīga ir ne tikai virsstundu, bet arī darba svētku dienās apmaksa, jo daudzi dienesti un iestādes strādā tieši šajā laikā. LVSADA veiktā aptauja rāda, ka ap 70% līdz 80% darbinieku pārstrādā savas stundas, taču tikai ap 10% būtu gatavi strādāt virsstundas, ja piemaksa tiktu samazināta līdz 50%.

Pēc Bāriņas paustā, cilvēkresursu trūkums veselības aprūpē jau patlaban ir izteikts, tāpēc virsstundu apmaksas samazināšana situāciju tikai pasliktinātu.

Baldzēns pauda, ka arodbiedrības nepiekritīs risinājumiem, kas pieaugošās dzīves dārdzības apstākļos vēl vairāk samazinātu cilvēku materiālo nodrošinājumu. Virsstundas strādā 36% darbinieku, turklāt saistībā ar sezonālo darbu virsstundu skaits ir vēl lielāks.

Arodbiedrību pārstāvji arī brīdināja, ka darbinieku tiesību un virsstundu atalgojuma samazināšana var veicināt vēl lielāku cilvēku aizplūšanu no Latvijas. Tika uzsvērts, ka daudziem Latvijas iedzīvotājiem nav pietiekamu līdzekļu ilgstošai tiesvedībai, tāpēc īpaši nozīmīga ir darbinieku aizsardzība, kas ļauj strīdus risināt vēl pirms nonākšanas tiesā.

Vienlaikus arodbiedrību pārstāvji atzīmēja, ka nav tālu arī nākamās Saeimas vēlēšanas, tāpēc arodbiedrības rūpīgi vēros politiķu nostāju, lai saprastu, kuri politiķi ir gatavi aizstāvēt darbinieku intereses un kuri ir gatavi kompromisiem.

Kā vēstīts, patlaban likumprojektu uz otro lasījumu vērtē Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, kas atbalstījusi vairākus priekšlikumus, kuri, LBAS ieskatā, pasliktina darbinieku labklājību un tiesisko situāciju. Tie saistīti gan ar piemaksu par virsstundām, gan koplīgumu termiņu.

LBAS iestājas pret Darba likuma 68. panta grozīšanu, prasot saglabāt esošo Labklājības ministrijas virzīto redakciju un saglabāt 100% piemaksu par virsstundām. Tāpat LBAS aicina deputātus Darba likuma 110. pantu saglabāt negrozītu, nevis svītrot, kā to vēloties darba devēji un Ekonomikas ministrija. Arodbiedrības uzsver, ka šis regulējums daudzos gadījumos pasargājis arodbiedrību biedrus no atlaišanas.

Arodbiedrībā arī atzīmē, ka bažas par Saeimā apspriestajiem Darba likuma grozījumiem paudusi Eiropas Arodbiedrību konfederācija (ETUC). Tās izpildkomiteja 11. martā pieņēma paziņojumu par darba tiesību standartu un darbinieku interešu aizsardzību Latvijā, aicinot Saeimas deputātus noraidīt grozījumus, kas paredz uz pusi samazināt virsstundu apmaksu, ierobežot koplīgumu ultraaktivitāti un mazināt arodbiedrību biedru aizsardzību pret diskrimināciju atlaišanas gadījumā.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti pirms Darba likuma grozījumu otrā lasījuma atbalstīja, ka darbinieks, kas kas veic darbu svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 100% apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes.

Nedēļu iepriekš komisija atbalstīja grozījumus, kas paredz 50% piemaksu par virsstundām un 75% piemaksu par virsstundām svētku dienās.

Latvijas Darba devēju konfederācijas ieskatā jāveic izmaiņas, kas neparedz darba koplīguma noteikumu spēkā esamību pēc tā termiņa izbeigšanās, jāizslēdz no likuma noteikums, kas paredz arodbiedrības piekrišanas saņemšanu darba attiecību uzteikuma tās biedram gadījumā, kā arī jānosaka piemaksa par virsstundu darbu ne mazāk kā 50% apmērā no algas.

Savukārt LBAS vairākkārtīgi uzsvērusi, ka virsstundu darba apmaksai ir jābūt saglabātai 100% apmērā. LBAS uzskata, ka virsstundu piemaksu samazinājums vairāk atgādina mēģinājumus veikt ienākumu pārdali un izdevumu samazinājumu uz darbinieku rēķina. Darbinieki 2026. gadā zaudētu darba samaksā 146,3 miljonus eiro, bet sociālajā, pamata un pašvaldību budžetā - nodokļus vairāk nekā 100 miljonu eiro, liecina LBAS aplēses.