Sprūds iztur Saeimas uzticības balsojumu
Parlamentāriešu vairākums šodien noraidīja opozīcijas partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV)iesniegto lēmuma projektu par neuzticības izteikšanu aizsardzības ministram Andrim Sprūdam (P), to pamatojot ar "nespēju nodrošināt Latvijas gaisa telpas drošību un efektīvu Aizsardzības ministrijas vadību kritiskos apstākļos".
Sprūda demisiju atbalstīja 43 deputāti, bet 50 bija pret. Deputāts Andrejs Ceļapīters balsojumā atturējās.
LPV Saeimas frakcijas vadītāja Linda Liepiņa debatēs sprieda, ka dronu nokrišana Latvijā ir provokācija un pārbaude, kā Latvija reaģē un kādas ir valsts spējas. Viņasprāt, šajos gadījumos Latvija parādījusi "klusumu, neskaidrību un nespēju". Liepiņas vērtējumā, neskaidra bijusi arī komunikācija saistībā ar šonedēļ izsūtīto brīdinājumu par iespējamu drona radītu apdraudējumu Balvu un Ludzas novados. Opozicionāres ieskatā, šādu situāciju nevar pieļaut, tāpēc Sprūds neesot atbilstošs aizsardzības ministra amatam.
Opozicionārs Jānis Dombrava (NA) pārmeta, ka ministra apgalvojumi par izveidoto "dronu sienu" esot skaļas frāzes, bet praktiskā darbība esot ļoti vājā izpildījumā. Dombrava saskata sistemātiskas problēmas, bet Sprūds neesot īstais cilvēks īstajā vietā. Dombravas ieskatā, Sprūds ir pārāk vājš ministrs. Viņš pieļāva, ka, iespējams, Sprūds būtu labs ministrs 2006. gadā, bet ne tagad, kad ir aktīva hibrīdkara fāze.
Opozīcijas deputāte, Saeimas Ārlietu komisijas vadītāja Ināra Mūrniece (NA) akcentēja nepieciešamību attīstīt efektīvus risinājumus aizsardzībai pret bezpilota lidaparātiem, norādot, ka līdzīgi incidenti varētu atkārtoties arī turpmāk.
Viņa uzsvēra, ka pieejamas dažādas pretdronu tehnoloģijas, kas izstrādātas gan Ukrainā, gan Izraēlā, gan Latvijā, un aicināja tās ieviest pēc iespējas ātrāk, lai novērstu potenciālos drošības riskus. Deputāte pauda bažas par nesenajiem dronu incidentiem Baltijas valstīs un Somijā, spriežot, ka tie varētu būt apzināti un saistīti ar Krievijas rīcību.
"Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs savukārt vērtēja, ka LPV rosinājums balsot par neuzticību Sprūdam vērtējams kā mēģinājums mazināt uzticēšanos valsts aizsardzības sektoram.
Šuvajevs kritizēja LPV līdera Aināra Šlesera neseno vizīti Ungārijā, dalību Ungārijas premjera Viktora Orbāna atbalstītāju pasākumā, kur viņš esot paudis līdzīgus uzskatus Orbānam. Šuvajeva skatījumā, politisku sadarbību vai pozitīvu attieksmi pret Orbānu var interpretēt kā netiešu atbalstu Krievijas politikai.
Sprūds debatēs norādīja, ka Latvija nedzīvo miera laikā, bet formāli neesam arī kara laikā. Viņš uzsvēra, ka ir skaidri nākamie soļi, kas jādara attiecībā uz pretgaisa aizsardzību. Ministrs atzīmēja, ka šajā gadā ienāks vidējās pretgaisa aizsardzības raķetes "IRIS-T".
Reizē viņš norādīja, ka nebūs brīnumnūjiņas, kā valstī neielaist nevienu dronu, un dronu incidenti var atkārtoties, tāpēc svarīga ir komunikācija un iedzīvotāju apziņošana. Ministrs uzsvēra, ka šajā gadījumā ieviesta šūnu apraide.
Runājot par dronu sienu, Sprūds uzsvēra, ka tā arvien tiek veidota, bet tā nebūs betona un ķieģeļu siena, kas visu apturēs. Viņš atzīmēja, ka arī Izraēlas mobilā pretgaisa aizsardzības sistēma "Dzelzs kupols" nevarot apturēt visu, kas tiek uz šo valsti izšauts.
Kā iepriekš demisijas pieprasījumu pamatoja LPV, Latvijas teritorijā jau otro reizi ielidojuši un nokrituši citas valsts militārie bezpilota gaisa kuģi. LPV norāda, ka pirmais Krievijas bruņoto spēku "Shahed" tipa drons Latvijas gaisa telpā tika konstatēts Rēzeknes novadā 2024. gada 7. septembrī, bet atkārtots incidents fiksēts šonedēļ Krāslavas novadā. Abos gadījumos lidaparāti netraucēti šķērsojuši valsts robežu, kas ir arī Eiropas Savienības un NATO ārējā robeža, veicot ilgstošus pārlidojumus virs Latvijas teritorijas, pauž LPV.
Demisijas pieprasījumā norādīts, ka aizsardzības ministram Sprūdam, par spīti 2024. gadā publiski sniegtajiem solījumiem pilnveidot valsts aizsardzības spējas, pusotra gada laikā neesot izdevies nodrošināt Latvijas gaisa telpas neaizskaramību.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli demisijas pieprasījums jāizskata piecu līdz desmit dienu laikā.
Jau ziņots, ka nesen visās trijās Baltijas valstīs ielidojuši un eksplodējuši droni. Visticamāk, tie, Ukrainai aizstāvoties pret Krievijas agresiju, bija tēmēti pa mērķiem Krievijā, bet novirzījušies vai ar elektroniskās karadarbības traucēšanas metodēm novirzīti no kursa.
Baltijas valstu amatpersonas uzsvērušas, ka tās ir Krievijas pilna mēroga agresijas kara sekas un jārēķinās, ka šādi incidenti var atkārtoties.
