Vai uzlīmes, magnētiņi un blociņi glābs dzīvību? Jaunā kampaņa par rīcību "X" stundā izmaksās 700 000 eiro
Šonedēļ Latvijas gaisa telpā ielidojošie droni jau atkal kļuva par sava veida testu mūsu dienestu spējām reaģēt. Incidenta laikā iedzīvotāju apziņošanas sistēma, (lai gan tehniski bija pieejama), netika iedarbināta, vēsta TV raidījums "Nekā personīga".
Komentējot Krāslavas novadā nokritušo dronu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadībasacīja, ka Ziņu nosūtīšana jau pēc šī incidenta neesot bijusi lietderīga, jo informācija no atbildīgajām institūcijām par drona nokrišanu jau sāka cirkulēt publiski. Iedzīvotāju rīcība jau pēc šūnu apraides iedarbināšanas, gatavošanās evakuācijai un pašas evakuācijas tehniskā norise - šos praktiskos padomus dienests plāno sniegt līdz šim vienīgajā un arī dārgākajā iedzīvotāju informēšanas kampaņā. Kā liecina iepirkuma dati, kampaņas izmaksas būs 700 tūkstoši eiro. Tā iecerēta šogad un nākamgad. Tenderis vēl nav noslēdzies, un uzvarētājs vēl nav noteikts. Taču mana kolēģe Ilze Jaunalksne Rēdere analizēja konkursa nolikumu ar vairākiem reklāmas speciālistiem, kuri apšaubīja, vai ar influenceriem, spēļu grāmatām un uzlīmēm tikt sasniegts cerētais.
ILZE JAUNALKSNE-RĒDERE
Žurnāliste
Kampaņas pasūtītāji atsaucas uz 2024.gadā veiktu pētījumu, kurā iedzīvotāji savu gatavību ārkārtas situācijām novērtēja ar 5, 5 punktiem no 10.
Iespēja finansēt plašu informatīvo kampaņu radās Latvijas - Lietuvas pārrobežu programmas (InterregVI-A ) ietvaros, ko administrē Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija. Stratēģiskais projekts paredz veidot saskaņotu masu evakuācijas sistēmu pierobežas reģionā, stiprinot abu Baltijas valstu sadarbību krīžu situācijās. Šogad un nākamgad paredzētas plašas mācības glābšanas dienestiem, pašvaldībām, nevalstiskajam sektoram, kurās tiktu izspēlēti scenāriji, kad iedzīvotāji no Latvijas evakuējas uz Lietuvu un otrādi. Kopējās projekta izmaksas abām valstīm - 3 miljoni eiro, no tiem lielākā daļa - 2, 45 milj. ERAF līdzekļi . Bez mācībām, pie mums no šī fnansējuma par 700 tūkstošiem eiro plānotas arī publicitātes aktivitātes - informēt sabiedrību civilās aizsardzības un masu evakuācijas jomā, liecina EIS sistēmā atrodamais Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta rīkotais iepirkums.
DMITRIJS TROFIMOVS
iekšlietu ministrijas valsts sekretārs
Ir skaidrs, ka tie scenāriji masu evakuācijai varētu būt dažādi. Sākot ar to, ka paliekam kā slēgtais reģions, vai tā ir šī te sadarbība ar šīm te kaimiņu valstīm. Kā jebkuram Eiropas Savienības finansējumam, paredzēta arī šī te popularizēšanas sadaļa. Pamatā tur ir VUGD izpēte un risinājumi, kas ir tas labākais veids, kā nonākt pie ļoti dažādām auditorijām. Par to, kādēļ tieši šādā apmērā, speciālistiem jāsniedz skaidrojums, tā kā šobrīd šo jautājumu dzirdu no jums, mēs tam arī noteikti pievērsīsim uzmanību, vērtējot tiešām šo te pasākumu apjomu un izmaksas.
IVARS NAKURTS
VUGD priekšnieka vietnieks
Šī mums ir tāda svarīgākā pieredze, kurā mēs metamies iekšā tādā lielā kampaņā!
Šobrīd ir ļoti grūti ielauzties iekšā informācijas telpā ar kādu svarīgu informāciju, jo šīs informācijas ir ļoti daudz. Mēs šādā veidā ceram atrast labāko pretendentu, kurš varētu ar jaunu jaudu iziet cauri un pacelt šīs zināšanas sabiedrībai kopumā.
Glābšanas dienestā stāsta, ka informēšanas kampaņai būs vienota vizuālā identitāte un sauklis, taču tā būs sadalīta 3 posmos. Pirmajā kampaņā paredzēts stāstīt par agrīnās brīdināšanas sistēmām, otrajā - būs praktiski jautājumi, kā sagatavoties evakuācijai, trešā - koncentrēsies uz pašu evakuācijas norisi.
IVARS NAKURTS
VUGD priekšnieka vietnieks
Aptauja rāda, ka par evakuāciju apmēram 70 procenti saka, ka mēs zinām, kā rīkoties, bet mēs redzam, ka tiekoties dažāda veida semināros, mums prasa iedzīvotāji, kur varu dabūt informāciju par to, kur pulcēties, kur būs izmitināšanas vietas un kuri būs ceļi, kas mums jāizmanto un kurš būs virziens, uz tiem nevar bieži atbildēt. Šis karš vai militārs apdraudējums ir kas tāds, ko mēs morāli saprotam, bet tajā brīdī, kad ir jārīkojas, es domāju, tur ir vajadzīgas zināšanas. Ja redzēts kaut kas TV vai dzirdēts radio, ar to vien nepietiks. Tāpēc ir šie informācijas kanāli kampaņās izvēlēti ļoti daudz, jo dažādas mērķa grupas nelieto vienus un tos pašus informācijas kanālus.
Privātais sektors tik lielas summas sabiedrības informēšanai neatvēl, “Nekā personīga” sacīja reklāmas nozares eksperts, kas vēlējās palikt anonīms. Arī CSDD viena no gada lielākajām kampaņām par neaizsargātāko ceļu satiksmes dalībnieku drošību pērn izmaksāja 80 tūkstošus.
Saskaņā ar Glābšanas dienesta tendera nolikumu- katrā posmā aktīvais kampaņas īstenošanas laiks iecerēts 4 līdz 6 nedēļas. Pretendentiem jāsagatavo konkrēts mediju un sociālo tīklu plāns, jāizveido video klipi, radio džingli, vides reklāmas, jāpiesaista līdz 8 influenceriem un jāizveido digitāla spēle, ko izvietot valsts un pašvaldību iestāžu tīmekļvietnēs. Tāpat tehniskajā specifikācijā norādīts, ka konkursa dalībniekiem jāsagatavo izglītojošie materiāli, kurus glābšanas dienests izmantos savos publiskajos pasākumos. Paredzēts 90 tūkstoš krāsojamo grāmatu bērniem, 150 tūkstoš grāmatzīmju, puzles, grāmatas ar dzejoļiem un stāstiem par rīcību apdraudējumu gadījumā. Arī pieaugušajiem iecerēts 150 tūkstoš uzlīmju, 30 tūkstoš magnētu, kuros atspoguļots tālruņa numurs 112 , 30 tūkstoš blociņu un tikpat daudz bukletu.
ĒRIKS STENDZENIEKS
reklāmists, RD deputāts (LPV)
Vai tas nāk no Eiropas, vai vietējie bāleliņi ir radījuši iepirkuma prasības, tam nav nekāda sakara ar reālo dzīvi.
Kāpēc tieši uzlīmes?
Kā uzlīmes izglābs man dzīvību?
Vajadzētu tomēr mēģināt nešaut 360 grādos ar atombumbām pa zvirbuļiem, nofokusējies uz vienu - ko darīt!
Un uzlīmes atstāt kaut kur citur.
Reklāmas speciālists Ēriks Stendzenieks, kas savulaik veidojis Latvijas iestāšanas Eiropas savienībā, kā arī eiro ieviešanas kampaņu uzskata, ka informēšanai, kā rīkoties apdraudējuma gadījumā ir atvēlēts iespaidīgs finansējums, ar kuru būtu jāvairo iedzīvotāju zināšanas. Piemēram, kā izdzīvot, kad drošu un labi aprīkotu patvertņu Rīgā var teikt praktiski nav. Viņš aicina kampaņā vairāk izmantot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu pašu spēkus nevis apmaksātus influencerus.
ĒRIKS STENDZENIEKS
reklāmists, RD deputāts (LPV)
Ir influenceri izdzīvotāji, kas kailām rokām pārplēš lāci un izdzīvo mīnus 20 grādos peldbiksēs, un otrs, ja tādi, kas varbūt tirgo kosmētiku, tad varbūt nevajag tādus.. Es nezinu, kas tie par influenceriem.
Mans padoms būtu nekļūt samākslotiem, dragāt pa vienkāršo - paši ugunsdzēsēji piedalās, rāda. Šī tiešām nav tā vieta, kur sagrābt balvas radošajos festivālos!
Reklāmas asociācijas vadītāja Baiba Liepiņa kritizē iepirkuma nolikumu.
Tajā nav mērķu un sasniedzamo rādītāju, kā pasūtītājs pārliecināsies, ka kampaņa tiešām maina iedzīvotāju zināšanas un izpratnes līmeni, nevis tikai iztērēs naudu materiālos.
BAIBA LIEPIŅA
Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja
Šobrīd tas, kā ir aprakstītas tās prasības - pietiktu ielikt 5 reizes video klipu piecās populārākajās televīzijās, un prasība būtu izpildīta.
Jautājums, cik tas ir kvalitatīvi. Tas nav kvalitatīvi. Tur būtu vesela virkne punktu, kas būtu kritizējami.
Nevar pieiet tik nopietniem mērķiem, (tie tiešām ir svarīgi) tik vieglprātīgi.
Šis budžets ir gandrīz 700 tūkstoši!
Priekšizpētei un kvalitatīva nolikuma izstrādei arī varēja veltīt resursus, ja reiz mēs ieinvestējām tik milzīgu naudu! Tur bija jāpastrādā, tur bija jāizdara mājas darbi. Tie mājas darbi ir nekvalitatīvi izdarīti.
Reklāmas asociācijas vadītāja arī norāda, ka iepirkuma vāji sagatavotā specifikācija var radīt riskus, ka pasūtītājs var saņemt nekvalitatīvu pakalpojumu - kampaņu, ko nepamana.
Kāds avots nozarē “Nekā personīga” norādīja, ka konkurss ir izsludināts gada nogalē, īsi pirms svētkiem, kas reklāmas aģentūrām vienmēr ir viens no noslogotākajiem laikiem. Un to, ka daudziem tas varētu būt paslīdējis garām, apliecinot nelielais pieteikumu skaits - 6 pretendenti.
Glābšanas dienestā sacīja, ka Konkursa dalībnieku finanšu piedāvājumi ir atvērti un patlaban notiekot to izvērtēšana. “Nekā personīga” pamanīja, ka Glābšanas dienesta konkursā par kampaņas izstrādi piedalās arī firma “Alpha Baltic Media” , pret kuru Valsts policija patlaban veic kriminālizmeklēšanu saistībā ar darbībām Latvijas Radio projektu “Dod pieci” un “Muzikālā banka” kampaņas līguma izpildē.
Februārī iesniegtie pretendentu piedāvājumi vēl tiekot vērtēti un piedāvātā cena nebūt nav galvenais vērtēšanas kritērijs. Glābšanas dienestā mums sacīja, ka tikšot ņemta vērā arī konkursa dalībnieku reputācija.
