Izmaiņas likumā raisa bažas - par miljoniem vērtiem valsts iepirkumiem vairs ne gailis pakaļ nedziedās

Saeimas Budžeta komisija kopā ar iesaistītajām pusēm šobrīd apkopo un diskutē par 70 priekšlikumiem, kas uz trešo lasījumu saņemti grozījumiem Publisko iepirkumu likumā. Diskusijās panākta vienošanās, ka būvniecības iepirkumu slieksnis varētu tikt celts līdz vienam miljonam, ne piecarpus, kā tas bija uz otro lasījumu. Savukārt atbildot uz bažām par atklātības pazušanu lielākajā daļā iepirkumu, tiek diskutēts par nepieciešamību izvietot paziņojumu neilgi pirms plānotā darījuma, ziņo LTV raidījums “de facto”.

10 000 eiro precēm un pakalpojumiem un 20 tūkstoši eiro būvdarbiem. Tie šobrīd ir publisko iepirkumu sliekšņi. Iepirkumu likuma grozījumos, ko Saeimā gatavo trešajam, galīgajam lasījumam, sliekšņi uzšāvušies debesīs - tie ir 143 tūkstoši eiro piegādēm un pakalpojumiem un 5,5 miljoni - būvdarbiem. Un zem šī sliekšņa darījumus veikt būs daudz vienkāršāk.

“Jā, tā ir tā elastība, ko pasūtītājs ar šo radikālo reformu iegūst. Viņš izvēlas, vai rīkot iepirkumu, vai šo tiešo piešķiršanu veikt, tā būs viņa izvēle,” saka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Stratēģijas pārvaldes priekšniece Anita Bethere.

Izmaiņas nes risku, ka ne pretendentiem, ne medijiem varētu nebūt pieejama informācija par lēmumu pieņemšanas procesu vairāk nekā 90 procentos iepirkumu jeb par aptuveni miljardu eiro (1 158 886 716 eiro), ja raugās pēc pērnā gada datiem. Pret plānoto regulējumu iebildumus cēlis gan KNAB, gan nevalstiskās organizācijas, tostarp - uzņēmēju.

“Mēs, protams, gribam, lai pasūtītājs ir aktīvs uz tirgu, arī aicina tos uzņēmumus, kur viņam liekas, ka būtu pa spēkam šo iepirkumu veikt. Bet vienlaikus mēs gribam, lai ir publisks un var jebkurš pieteikties, jo piekritīsiet, jebkurš grib saņemt pēc iespējas vairāk piedāvājumu, jo cer, ka tas pazeminās pakalpojuma cenu, saglabājot to pašu kvalitāti,” saka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Publisko iepirkumu komitejas vadītāja zvērināta advokāte Katrīne Pļaviņa-Mika.

“Mēs pirms gada, kad sākām darbu darba grupā, tās pamata uzsvars bija primāri, teiksim, birokrātija, administratīvā sloga mazināšana. Un tajā brīdī arī tie paši uzņēmēji savas intereses tā ļoti skaļi pat neizteica par to, ka patiesībā atklātība ir vajadzīga. Un tad jautājums, kā to pareizi nodrošināt, nodrošināt tā, lai rodas mazāks slogs pasūtītājiem, Bet tad beidzot ir diskusija, un tad meklējam to pareizo risinājumu,” saka Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) priekšnieks Artis Lapiņš.

Kā izmaiņas izskatītos konkrētu pasūtītāju griezumā? Latvijas Televīzijas apkopotie dati par 2025. gadu liecina, ka pat Latvijas lielākajā, Rīgas pašvaldībā 98% (95% Rīgai piederošajās kapitālsabiedrībās) būvdarbu iepirkumu un 71 procents (67% - Rīgas kapitālsabiedrībās) pakalpojumu līgumu būtu zem jaunā sliekšņa. Pērn galvaspilsētas iestādes kopumā līgumus noslēgušas par vairāk nekā 265 miljoniem (265,71) eiro. Vēl vairāk nekā par 171 miljonu - Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības.

Lai arī Rīgā sliekšņu celšanu atbalsta, pašvaldībā interviju raidījumam atteica. Rīgas pašvaldības Iepirkumu pārvaldes vadītāja Una Skrastiņa atsūtīja rakstiskas atbildes. “(..) izmaiņas ļaus tos [iepirkumus] organizēt vienkāršāk un elastīgāk, vienlaikus mazinot administratīvo slogu. Vienlaikus Rīga uzsver, ka arī iepirkumiem zem sliekšņiem tiks saglabāts skaidrs iekšējais regulējums, lai nodrošinātu godīgu konkurenci, caurspīdīgumu un vienlīdzīgu attieksmi pret visiem piegādātājiem,” norāda Skrastiņa.

“Pašvaldības, vismaz pašvaldību iepirkumu speciālisti, turpinās izmantot [iepirkumu procedūru] un strādāt kā līdz šim. Vienkārši tas dos tādu iespējas brīvību vairāk pielāgoties kaut kādām tirgus izmaiņām vai specifiskām vajadzībām, jo šobrīd tā lielākā problēma ir tāda, ka kaut ko, ja kaut kas ir jāiepērk ātri vai neparedzamos, noteikti notiek kaut kas neparedzams un ātri ir jārīkojas. Tad šī esošā iepirkuma ietvaros tas nav iespējams,” saka Latvijas Pašvaldību savienības iepirkumu speciāliste Zane Zvaigzne.

No visiem preču un pakalpojumu līgumiem, ko pagājušajā gadā slēdza Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA), 67% gadījumu pēc topošā regulējuma iepirkuma procedūru nemaz nevajadzētu rīkot. Šobrīd divi no Eiropas prokuratūras sāktajā kriminālprocesā aizdomās turētajiem - Arvis Širaks un Ainars Biders - pērnvasar kā VDAA pārstāvji piedalījās arī darba grupā, kurā apsprieda izmaiņas Iepirkumu likumā. Širaks tolaik piedāvāja, ka aģentūra varētu sniegt pašvaldībām atbalstu informācijas tehnoloģiju iepirkumos un pat veikt šos iepirkumus centralizēti, pašvaldību vietā. Lai gan nekāda pašas vietvaras šādu iniciatīvu nebija virzījušas, un Pašvaldību savienība to nevarēja komentēt.

Vēl daži piemēri. Pēc pērnā gada datiem, piemēram, reformas virzītāja, Finanšu ministrija vienkāršotā procedūrā varētu rīkot 70% no piegādēm un pakalpojumiem. Zemkopības ministrijai zem jaunā plānotā sliekšņa būtu 82% preču un pakalpojumu, kā arī pilnīgi visi būvdarbi. Pat lielākajam ceļu būvdarbu pasūtītājam “Latvijas valsts ceļi” tikai piektdaļa iepirkumu prasītu obligātu iepirkuma procedūru. “Izmaiņas iepirkumu likumā patiesībā mūsu būvdarbu iepirkumus ļoti maz skars, jo mēs visus būvdarbu iepirkumus no šī gada, neatkarīgi no to summas, veicam atbilstoši ES sliekšņa iepirkuma procedūrai. Tātad tas viss ir atklāts konkurss. (..) Mēs tāpat plānojam to darīt arī pēc likuma izmaiņām, neatkarīgi no tā, kāds tur būs noteikts slieksnis,” raidījumam stāsta “Latvijas valsts ceļu” pārstāve Anna Kononova.

Gatavojoties likumprojekta trešajam lasījumam, diskusijās atbalstu guvis ierosinājums iepirkuma sākuma slieksni būvniecībai likt tomēr miljonu, ne piecarpus. Minētajā piemērā ar Rīgu tas mainītu maz - tāpat zem sliekšņa būtu 89% būvdarbu līgumu, mazliet lielāka atšķirība būtu Rīgas kapitālsabiedrībām - 76%. Pēc Rīgas speciālistu ieskatiem, informācijai par visiem iepirkumiem jābūt vienādi pieejamai, arī par zemsliekšņa, pat ja likums to neprasīs.

“Mēs esam teikuši - sliekšņi var tādi būt, ja ir šie nosacījumi. Tāpēc mēs cīnāmies primāri par nosacījumiem, jo, godīgi sakot, kā jau mēs visi zinām, pirmkārt, tas ir atkarīgs no tā, vai tas iepirkums vispār ir sasaistē ar realitāti un tirgu,” saka LTRK Publisko iepirkumu komitejas vadītāja un zvērināta advokāte Katrīne Pļaviņa-Mika.

Pagaidām projekts paredz, ka konkurences un atklātības nodrošināšanai pietiktu ar pasūtītāja gada sākumā publicētu iepirkumu plānu, kurā uzņēmēji varētu atzīmēt, kas viņus interesē. Bet pirms plānotās iegādes vai būvdarbiem atkārtota paziņojuma nemaz nebūtu. Un reizi ceturksnī jāpublicē ziņas par jau noslēgtajiem līgumiem. Pa vidu paliek neredzamā zona.

“Mūsu priekšlikumi bija meklēt risinājumu, lai pasūtītājs spētu saglabāt elastību. Tajā pašā laikā gan sabiedrība, gan uzraugošās institūcijas, gan arī mediji tiktu pie šīs informācijas jau pirms ir pieņemts lēmums un noslēgts līgums. Un tad kopīgi strādājot arī ar "Delnu" un Latvijas Rūpniecības un tirdzniecības kameru, Konkurences padomi, mēs nonācām pie tāda vienota viedokļa, ka tas varētu būt - šobrīd termiņš un terminoloģija vēl nav nostiprināta, bet mēs to saucam par tādu kā ziņojumu vai sludinājumu dēli,” norāda KNAB pārstāve Bethere.

Risinājums būtu paziņojums par plānoto darījumu neilgi pirms tā - vai tās būtu piecas dienas, piecas darbadienas vai desmit dienas iepriekš - par to vēl ir diskusijas. Pašvaldību savienībā gan bažījas, vai ziņojumu dēlis nesagādās papildu darbu. To, cik efektīvi viss notiks, vairāk atkarīgs no tā, vai būs vienota digitālā platforma, kuru vēl pat nav sākts izstrādāt. Jau tagad iepirkumu speciālistiem dati paralēli jāvada divās sistēmās.

Par likumprojektu atbildīgās Saeimas Budžeta komisijas vadītāja Anda Čakša (JV) saka: “No IUB prasās šobrīd šie digitālie rīki, lai nav tā, ka, no vienas puses, radām vieglāku likumu, no otras puses, lai nepalielinātu to administratīvo slogu, kad ir jāievada vairākās sistēmās. Es teiktu, tieši šī ieviešana ir tas pats būtiskākais, kā šis likums reāli dzīvē tālāk varēs labi strādāt.”

“Mums ir šobrīd jānodefinē, kāds ir regulējums, kāda [IT sistēma], ar kādām funkcijām ir jāizveido, precīzi. Tad ir otrs, kas ir procesā. Un tur mēs arī neslēpjam, ka šobrīd mums šis finansējums nav ieplānots, tādēļ jāieplāno finansējums. Es redzu, ka šis likums, šie grozījumi varētu stāties spēkā pa daļām,” saka IUB vadītājs Lapiņš.

Ja likumu pieņems šajā pavasarī, tad ar nākamo gadu spēkā varētu stāties tās daļas, kas neprasa jaunus digitālos risinājumus. Piemēram - pretendentu izslēgšanas nosacījumi, par kuriem arī aizvien ir diskusijas.