19 miljonu eiro kļūda Stradiņa slimnīcas iepirkumā

19 miljoni eiro – tieši par tādu summu savā finanšu piedāvājumā kļūdījies viens no pretendentiem, kas pieteicies pabeigt Stradiņa slimnīcas A2 korpusa jaunbūvi. Pārrēķinot tas vairs nav bijis lētākais piedāvājums, bet konkursa rezultātu tas nav mainījis, vēsta LTV raidījums “De facto”.

Šonedēļ arī stājās spēkā tiesas spriedums, ar kuru noraidīta “Velves” prasība par pagaidu noregulējumu - neturpināt iepirkumu, kamēr tiek izskatītas viņu iepriekšējās pārsūdzības par Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumiem. Iepriekš šī sūdzība bija tā, kas darīja pasūtītāju bažīgu par iespējām iekļauties jaunajā būvdarbiem atvēlētajā termiņā, kas savukārt nozīmētu finansējuma pieejamības risku.

A2 korpusa būvniecības aizsākumi meklējumi pat vairāk nekā pirms desmit gadiem. Šo ēku SIA “Velve” sāka būvēt pirms sešiem gadiem, bet, ieilgstot nesaskaņām, 2024. gada februārī slimnīca līgumu ar būvfirmu “Velve” lauza.

Paula Stradiņa slimnīcas A2 korpusa būvniecības projektu piekrita vadīt “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ). Izsludināja jaunu iepirkumu. Taču pieteikumu atvēršana aizkavējās - “Velve” apstrīdēja iepirkuma nosacījumus. Iepirkumu uzraudzības birojs sūdzības noraidīja, taču sekoja pieteikumi tiesā un lūgums pēc pagaidu noregulējuma, kas nozīmētu iepirkuma procesa apstādināšanu uz nezināmu laiku. Tiesa to noraidīja, un šonedēļ lēmums stājās spēkā. “Mēs gaidījām tiesas lēmumu par pagaidu noregulējumu. Un jā, tas bija par labu mums. Līdz ar to šobrīd šķēršļu mums nav un gaidām IUB lēmumu, lai mēs varētu turpināt ar līguma slēgšanu,” saka VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Iepirkumā piedāvājumus pabeigt “Velves” iesākto A2 korpusu iesniedza trīs pretendenti - piegādātāju apvienība “SNL Būve” par 133,6 miljoniem eiro, SIA “Aimasa” par 114 miljoniem un lētākie - “NSHC Group” par 101,5 miljoniem, kas ar saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu atzīti par konkursa uzvarētājiem. Taču ziņojumā par iepirkuma rezultātiem redzams, ka uzvarētāja piedāvātā summa ir labota un pieaugusi par 19 miljoniem eiro, un tie ir jau 120 miljoni (120 371 505 eiro) un vairs nebūt nav lētākais piedāvājums.

VNĪ skaidro, ka šajā piedāvājumā bijusi aritmētiska kļūda. “Tā bija mūsu iepirkuma komisija, kas pēc konsultācijas ar Iepirkumu uzraudzības biroju koriģēja to kļūdu, lai saprastu un pareizi aprēķinātu reālos ciparus un nonāktu pie uzvarētāja. Un tad mēs runājam par to, ka kļūda bija izlabota un mēs visu aprēķinājām saskaņā ar iepirkuma nolikumu un likumu, un mēs nonācām pie secinājuma, ka tomēr tas uzvarētājs, kuru mēs aprēķinājām, ka būs uzvarētājs, vēl joprojām tas būvnieks ir dabūjis lielāku punktu skaitu, pat neskatoties uz to, ka bija korekcija,” saka Gavrilova.

Piedāvājuma cena pieauga par piekto daļu un faktiski sakrīt ar to kopsummu, ko Stradiņa slimnīca vispār var atvēlēt projekta pabeigšanai.

VNĪ skaidro, ka pretendentu piedāvājuma summu veidoja divas sadaļas: viena ir vispārīgie darbi, kas ietver visus darbus būvdarbu pabeigšanai (“Aimasa” 93 999 999 eiro, “NSHC Group” 96 800 000 eiro, “SNL Būve” 131 883 727 eiro). Līgumu paredzēts slēgt par summu, kas iekļauta šajā sadaļā.

Savukārt otro daļu veido nosacīta rezerve jeb būvnieka piedāvājums, ja atklājas, ka kaut kas no iepriekš sagādātajiem materiāliem nav izmantojams - cik maksātu to aizstāšana. (Atsevišķo darbu cena: “Aimasa” 20 073376 eiro, “NSHC Group” 23 571505 eiro un “SNL Būve” 1 767 226 eiro.) Paredzēts, ka būvniecības laikā būs speciāla komisija, kurā būs būvnieks, VNĪ un Stradiņa slimnīcas pārstāvji, un tā pieņems lēmumu, vai konkrēto materiālu tiešām nevar iestrādāt.

Kļūda esot veidojusies tieši šajā sadaļā, kur būvniekiem bija jānorāda konkrētu vienību iespējamā cena un kopējā summa. “Tā kļūda ir radusies, sareizinot vienības cenu ar plānoto apjomu, un attiecīgi gala cipars nebija matemātiski pareizs, bet tās piedāvātās cenas pa vienībām - tās ir korektas un tās ir atbilstošas tirgum. Līdz ar to, pieņemsim, šajā gadījumā nav nekāds risks, ka būvnieks nebūtu kaut ko ierēķinājis vai pareizi sapratis,” norāda VNĪ Iepirkumu daļas vadītājs Ģirts Norlinds.

SIA “Aimasa”, kas zaudēja tikai ar viena punkta starpību, iesniedza sūdzību IUB, apstrīdot vērtējumu vairākās pozīcijās. “Tas, kas mums rada bažas, ir par to, ja kādam uzņēmumam ir aritmētiskā kļūda 20% apmērā. Vai šādam uzņēmumam vispār ir kompetence attiecīgi sastādīt šos visus finanšu aprēķinus? Un kā tad viņš rīkosies ar šo būvlaukumu, ja mums ir aritmētiski kļūda 20% apmērā, kā mēs organizēsim visus pārējos darbus? Tas ir tāds subjektīvs jautājums,” saka SIA "Aimasa” finanšu direktore Iveta Vucena.

IUB iesniegto sūdzību skatīja šonedēļ, taču lēmumu sola pieņemt un paziņot divu nedēļu laikā. “NSHC Group” viedokli par viņu iesniegto piedāvājumu un kļūdas rašanos “De facto” neizdevās uzzināt - potenciālais uzvarētājs atteicās sniegt komentāru pirms IUB izziņo lēmumu par iesniegto sūdzību.

Personu apvienība norādījusi, ka gandrīz 56 procentus jeb vairāk nekā pusi darbu nodos apakšuzņēmējam “LNK Industries”. Tas zināms kā viens no uzņēmumiem, kas figurē būvnieku karteļa lietā, kurā gala lēmuma aizvien nav.

Ja ar izvēlēto slimnīcas būvnieku līgumu ļaus slēgt, sekos ziņojums valdībai par procesa norisi un mēneša laikā arī līgums.

Uz jautājumu, vai, gaidot, kamēr beidzot būs iespēja ēkas būvdarbus turpināt, tās stāvoklis nav pasliktinājies, Stradiņa slimnīcas valdes loceklis Ģirts Ansons atbild: “Pretēji tam, kas tiek pausts publiski dažādos medijos, objekts ir sauss. Mums bija LSM žurnāliste, bildes publicēja. Tiek nodrošināts mikroklimats. Tās ir protokolētas, un tiek arī rādījumi fiksēti. Mitruma līmenis tiek nodrošināts atbilstoši tam, lai tas… Jā, protams, objektā ir pelējums. Tas nav nekas nezināms, bet lai viņš neizplatās. Un tas ir viens no galvenajiem uzdevumiem jaunajam būvniekam, lai izstrādātu šo pelējuma novēršanas plānu un faktiski arī dotu pēc tam garantiju par to, ka objekts pēc nodošanas tiek atstāts ar nulles procentu pelējumu, samērīgās robežās.”

Vēl iepriekšējo būvdarbu laikā slimnīca jau paguva nopirkt jaunajam korpusam tehniku un aprīkojumu aptuveni 18 miljonu eiro vērtībā. Lielākā daļa aparatūras atdota lietošanai esošajās slimnīcas telpās, bet iegādātais aptuveni četru miljonu vērtībā turpina gaidīt savu laiku. “Jā, daļa no iegādātā tiešām glabājas noliktavās, tās ir apsildāmas, tās nav, teiksim, bez jumta kaut kādas ārā brīvi stāvošas, bet tur glabājas pamatā iekārtas vai, pareizāk sakot, aprīkojums, kas ir iebūvējams slimnīcā, pieņemsim, pneimopasts vai kaut kādas medicīniskās mēbeles vai operāciju galdi, kas fiziski jāstiprina klāt pie grīdām. Tas ir tas apjoms, kas stāv un gaida, bet viņam arī nav tāda objektīva novecošanās riska,” saka Ansons.

Pēc iepirkuma līguma noslēgšanas būvdarbiem atvēlētais laiks ir trīs gadi, un tiem būtu jābeidzas ne vēlāk kā 2029. gada nogalē. “Maza [laika] rezervīte ir, bet nu ar katru nedēļu, ar katru mēnesi tā rezerve ir mazāka un mazāka, un mazāka. Protams, jo lielāka ir rezerve, jo ir drošāk. Šobrīd vissvarīgākais ir dabūt būvnieku un iet uz priekšu, lai mēs nezaudētu fondu naudu 2029. gadā,” saka Gavrilova.