Par akmeni autostiklā - 4000 eiro
Pēdējo trīs gadu laikā lielākā KASKO apdrošināšanas atlīdzība par lidojoša akmens radītiem bojājumiem automašīnai sasniegusi 4000 eiro, aģentūru LETA informēja apdrošināšanas kompānija "BTA Baltic Insurance Company" (BTA), atsaucoties uz uzņēmuma apkopotajiem datiem.
Krasas temperatūras svārstības ziemas un pavasara mijā bojā ceļa segumu, tāpēc pavasarī akmeņu, grants un šķembu radīto bojājumu ir vairāk, un visbiežāk tie skar vējstiklus, lukturus un auto virsbūvi. Kopumā aizvadīto trīs gadu laikā BTA KASKO apdrošināšanās atlīdzības par akmeņu radītiem bojājumiem automašīnām pieteiktas sešas reizes biežāk nekā par bedru radītiem zaudējumiem spēkratiem.
BTA dati liecina, ka kopš 2023. gada visvairāk KASKO atlīdzību pieteikumu par akmeņu radītajiem bojājumiem automašīnām saņemti Rīgā, kā arī Valmieras, Siguldas, Cēsu, Tukuma, Bauskas, Saldus un Jelgavas novados, vidējai atlīdzībai par šiem gadījumiem sasniedzot 556 eiro. Visvairāk pieteikumu saņemts par akmeņu bojātiem "Volkswagen", "Volvo", "Audi", BMW un "Toyota" automobiļiem visā Latvijā.
Kādā no gadījumiem automašīnai, braucot uz Tomi, vējstiklā ielidoja akmens no pretī braucošās kravas automašīnas - vadītājs sabijās, nenovaldīja stūri, un automašīna nobrauca no ceļa. Šajā gadījumā apdrošināšanas atlīdzība par zaudējumiem sasniedza 4000 eiro, un tā ir lielākā izmaksātā atlīdzība par šāda veida negadījumu pēdējo trīs gadu laikā, informē BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors Ivo Danče.
Arī citos negadījumos sākotnējais ceļa defekts izraisījis daudz nopietnākas situācijas, ievērojami palielinot zaudējumu apmēru.
Piemēram, kādā negadījumā Olainē "BMW X4" pēc sadursmes ar citu transportlīdzekli nobrauca no ceļa un iebrauca ūdens pilnā bedrē, bojājot spēkrata virsbūvi un salonu, par ko BTA izmaksāja atlīdzību 26 000 eiro apmērā. Citā gadījumā vieglais auto, izvairoties no bedrēm, iebrauca pretējā braukšanas joslā un sadūrās ar kravas transportlīdzekli - par šo gadījumu izmaksātā atlīdzība sasniedza vairāk nekā 7000 eiro.
Viņš papildina, ka īpaši bīstamas ir situācijas, kad autovadītāja reakcija ir instinktīva - piemēram, strauja stūres pagriešana vai bremzēšana, kas lielākā ātrumā var radīt nekontrolējamu slīdēšanu vai iebraukšanu pretējā joslā.
