“Vsjo, ej dillēs! Tā nav tava darīšana. Sēdi aiz žoga un nebāzies!” Vēsturniece Inese Dreimane skarba par 16. marta pasākumiem
“Līdz 1998./1999. gadam leģionāru piemiņas pasākumi notika absolūti mierīgi un netraucēti, tur tobrīd vēl bija daudz dzīvi esošo un neliela daļiņa jaunās paaudzes vai to, kas atbalstīja šīs idejas. Un tad vienā jaukā dienā jeb, pareizāk sakot, nejaukā Krievija atcerējās, ka mēs esam izsprukuši no viņu nagiem, un sākās informatīvais karš, spiežot uz to, lai mēs sāktu kaunēties no savas vēstures, lai mēs sāktu atteikties no tā, kas ir noticis,” TV24 sacīja vēsturniece Inese Dreimane.
“Un tad aizgāja nacisti, fašisti, hitleriešu gājieni, Taņķa Ždaņka ar savu “džemperiem 30% atlaide” plakātiņiem, antifašisti, ģērbušies strīpainās pidžamās, kas mētājās ar plastmasas kvadrātiņiem, uz kuriem ir pārsvītrots kāškrusts, žogi ap Brīvības pieminekli, skandāli, histērijas. Jo vienmēr atrodas cilvēki, kuriem nav konkrēti savas pārliecības, kuri nemāk vai negrib pateikt: “Vsjo. Ej dillēs! Tā nav tava darīšana. Sēdi aiz žoga, aiz Zilupes, un nebāzies - mēs paši tiksim galā!”
Un tad sākās teksti, ka vajag vērtēt, no vienas puses, tas nav tik viennozīmīgi, tas ir tā, un tas ir šitā, un labākajā gadījumā: “Bet saprotiet, viņi taču negribēja, viņi tika piespiesti, tā bija varmācīga mobilizācija. Viņi jau nebūtu gribējuši nekādā gadījumā… Nu, piedodiet, mīļie vaņkas, tur tālēs zilajās, Krievijas vēstniecība un pārējie vai, vai, vai…” Un tā tas aizgāja,” sacīja vēsturniece I. Dreimane.
