Kā rīkoties, saskaroties ar noziegumu vai kļūstot par upuri? Skaidro ģenerālprokurors

Kur cilvēkiem vērsties pēc palīdzības, ja viņi zina, ka kāds, iespējams, cietis noziegumā, ja ir kādas aizdomas, informācija, kur to nodot? Ģenerālprokurors Armīns Meisters intervijā “nra.lv TV sarunas” sacīja, ka šādos gadījumos var vērsties jebkurā policijas nodaļā.

Šādu informāciju var nodot arī anonīmi. Ja tas attiecas uz bērniem, tad ir Bērnu aizsardzības centrs, sociālie dienesti, kuru uzdevums ir sekot līdzi situācijai ģimenē. A. Meisters atgādināja, ka lielākā daļa vardarbības gadījumu pret bērniem notiek tieši ģimenēs un sadzīvē, nevis uz ielas. Var būt arī situācijas, kad šī informācija neapstiprinās, bet labāk lai ir tā, un pārliecināties, ka neapstiprinās, nekā ignorēt, nepievērst uzmanību un pēc tam saskarties ar daudz nopietnākām sekām, uzskata ģenerālprokurors. Tāpat A. Meisters ir pārliecināts, ka mūsdienās visiem ir pieejami informācijas kanāli.

Vaicāts, ko darīt meitenēm, sievietēm, kuras tikai tagad, piemēram, 37 gadu vecumā, apzinās un saprot, kas ar viņām noticis pusaudžu vecumā, strādājot modeļu aģentūrās, un vai arī šādas liecības ir svarīgas, A. Meisters atbildēja, ka noteikti arī šādas liecības ir svarīgas un, pat ja šī konkrētā sieviete nejutīsies cietusi un arī nevēlēsies būt par cietušo, ir svarīgi saprast visu šo situāciju - konkrētajā modeļu aģentūrā, konkrēto personu veiktās darbības.

Iespējams, ka pret kādu sievieti tas ir noticis nesen un viņa vēlas būt par cietušo, un tas viņu iedrošinātu. Tādējādi arī būtu iespējams savākt pilnvērtīgākus pierādījumus, ka tā nav bijusi nejaušība vai kāda interpretācija par šo situāciju, bet tā jau ir bijusi sistēma, proti, vairākas meitenes vai sievietes ir saskārušās ar to. Viņas tad nevarēja to novērtēt, šobrīd viņas to saprot, un šādas liecības ir nozīmīgas, atzina A. Meisters.

Jebkura nozieguma izdarīšanā svarīga ir ne tikai konkrētā cietušā liecība, bet arī to cilvēku liecības, kas var liecināt par apstākļiem, ar kādiem cilvēks ir saskāries analoģiskā situācijā. Tātad, neatkarīgi no šīs sievietes sajūtām un vēlmes darboties šajā izmeklēšanas vai tiesas procesā, svarīgi ir šo informāciju nepaturēt pie sevis. “Jo mēs izmeklēšanā nekad nezinām, kas nospēlēs to būtisko lomu, kuram pierādījumam, arī netiešam, būs izšķirošā nozīme un kuram nē. Svarīgi ir nepaklusēt, bet pateikt, padalīties ar šo informāciju,” uzsvēra A. Meisters.