Latvijā sākusies kūlas ugunsgrēku sezona
Šogad reģistrēts 21 kūlas ugunsgrēks, informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve Viktorija Gribuste.
Pirmais kūlas ugunsgrēks šogad fiksēts 6. martā, kad Talsu novada Rojas pagastā dega pērnā zāle 400 m² platībā. Trešdien fiksēti deviņi kūlas ugunsgrēki.
Savukārt aizvadītajā gadā dzēsti 956 kūlas ugunsgrēki, kas pārsniedz pagājušā gada rādītājus vairāk nekā divas reizes. 2024. gadā tika fiksēti 440 kūlas ugunsgrēki.
Pērnās zāles dedzināšanas rezultātā pērn izdega 689 hektāri teritorijas, cieta viens cilvēks un nodega 17 ēkas vai būves. Ugunsgrēkos dega vēl 30 ēkas vai būves.
Visvairāk kūlas ugunsgrēku fiksēti Latgalē, kur 277 ugunsgrēkos izdega 415 hektāri teritorijas. Tai seko Rīga un Pierīga, kur reģistrēti 215 kūlas ugunsgrēki un kopējā izdegusī platība sasniedza 96 hektārus. Vismazāk kūlas ugunsgrēku jeb 122 reģistrēti Kurzemē.
No valstspilsētām visvairāk kūlas ugunsgrēki reģistrēti Daugavpilī, kur fiksēti 70 gadījumi, Rīgā reģistrēti 58 ugunsgrēki, savukārt vismazāk kūlas ugunsgrēki fiksēti Jūrmalā, kur reģistrēti septiņi kūlas ugunsgrēki, un Valmierā, kur pērnās zāles dedzināšana reģistrēta trīs reizes.
VUGD priekšnieks ģenerālis Mārtiņš Baltmanis norāda, ka aizvadītā gada un šī gada notikumi apliecina, ka kūlas ugunsgrēku skaitu visvairāk ietekmē laikapstākļi, nevis cilvēku uzvedības maiņa. Viņš uzsver, ka arī šogad vienlaikus cilvēki gatavojas plūdiem, bet citur sāk dedzināt pērnā gada sauso zāli.
Ja iedzīvotāji pamana kūlas ugunsgrēku, nekavējoties jāzvana uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru "112", jānosauc precīza adrese vai pēc iespējas precīzāk jāapraksta vieta, kur izcēlies ugunsgrēks, kā arī jānosauc savs vārds, uzvārds un tālruņa numurs un jāatbild uz dispečera jautājumiem.
Par ugunsgrēku ugunsdzēsējiem glābējiem ir jāpaziņo pēc iespējas ātrāk, pirms liesmas ir izplatījušās lielā platībā un apdraud tuvumā esošās ēkas. Ja iedzīvotājs pats vēlas sākt kūlas ugunsgrēka dzēšanu, vispirms ir jāizvērtē situācija un jāpārliecinās, vai dzēšanas darbi neapdraudēs paša dzīvību un veselību.
Degošu kūlu var mēģināt apdzēst ar ūdeni, smiltīm vai arī izmantojot koku zarus, piemēram, egļu zarus. Nevajadzētu mēģināt liesmas apdzēst, sitot un spārdot ar kājām, jo apavu zole var neizturēt uguns karstumu un no karstuma var aizdegties drēbes.
Glābjoties no liesmām vai dzēšot tās, ir jāatrodas pērnās zāles izdegušajā pusē, aptuveni viena līdz divu metru attālumā no tām.
Gribuste norāda, ka pirmie kūlas ugunsgrēki parasti ir nelielās platībās, bet, apkārtējai videi kļūstot sausākai, degšanas platības strauji palielinās, un liesmas var pārmesties uz ēkām, transportlīdzekļiem, jaunaudzēm un mežu.
VUGD pārstāve atgādina, ka kūlas ugunsgrēku nav iespējams kontrolēt, jo vēja un citu apstākļu ietekmē degšanas virziens var strauji mainīties, un liesmas ātri var izplatīties un pārmesties uz ēkām vai citiem objektiem.
Dienestā norāda, ka pērnās zāles dedzināšana nepadara zemi auglīgāku un nepalīdz cīnīties ar ērcēm. Tā tikai samazina bioloģisko daudzveidību, iznīcinot vērtīgus kukaiņus, sīkdzīvniekus un putnu ligzdas. Turklāt pēc dedzināšanas sāk dominēt graudzāles ar spēcīgu sakņu sistēmu, nomācot retās vai dabiskajiem zālājiem raksturīgās sugas.
VUGD pārstāve atgādina, ka par kūlas dedzināšanu fiziskai personai piemēro sodu no 280 līdz 700 eiro, bet juridiskai personai - no 1400 līdz 4300 eiro.
