Kā gūt sirdsmieru, ja tuvinieks izdarījis pašnāvību?
Biedrība "Ogle" aicina cilvēkus, kuri paši piedzīvojuši tuvinieka zaudējumu pašnāvībā, kļūt par atbalsta personām citiem sērojošajiem, iesaistoties jaunā atbalsta programmā "Līdzcilvēks", aģentūru LETA informēja biedrībā.
Programma tiek īstenota ar Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) atbalstu sadarbībā ar Norvēģijas organizāciju "Leve", kas 27 gadus strādā pašnāvību novēršanas un atbalsta jomā cilvēkiem, kuri zaudējuši tuvinieku pašnāvībā.
Programmas "Līdzcilvēks" mērķis ir Latvijā ieviest pieredzē balstītas atbalsta metodes cilvēkiem, kuri saskārušies ar šādu zaudējumu. Par atbalsta personām var kļūt cilvēki, kuri paši piedzīvojuši līdzīgu pieredzi un izgājuši īpašas apmācības, lai palīdzētu citiem.
Biedrībā skaidro, ka šāds atbalsts var kļūt par nozīmīgu starpposmu starp cilvēku, kurš piedzīvo smagas sēras, un profesionālo palīdzību. Daudzi cilvēki pēc tuvinieka pašnāvības sākotnēji nevēršas pie ārsta vai psihoterapeita, tāpēc līdzcilvēka sniegtais atbalsts var palīdzēt sniegt sapratni un veicināt uzticēšanos, kā arī nepieciešamības gadījumā palīdzēt cilvēkam spert nākamos soļus ceļā uz profesionālu palīdzību.
Biedrība atsaucas uz pētījumiem, kas liecina, ka pašnāvības ietekme sabiedrībā ir plašāka nekā bieži pieņemts. Koncepcija "Continuum of Survivorship" raksturo dažādus veidus, kā cilvēki var tikt ietekmēti pēc pašnāvības - sākot ar tiem, kurus šāds notikums skāris netieši, līdz cilvēkiem, kuri piedzīvo dziļas un ilgstošas sēras. Ietekmēti var būt ne tikai ģimenes locekļi vai draugi, bet arī kolēģi, klasesbiedri un citi līdzcilvēki.
Starptautiski pētījumi liecina, ka katra pašnāvība var ietekmēt no sešiem līdz pat 135 cilvēkiem, min biedrībā. Latvijā 2024. gadā tika reģistrēti 250 pašnāvības gadījumi, kas nozīmē, ka šāda zaudējuma sekas potenciāli var skart no 1500 līdz pat 33 750 cilvēkiem gadā.
Cilvēkiem, kuri zaudējuši tuvinieku pašnāvībā, biežāk novēro depresiju, trauksmi un pēctraumatiskā stresa simptomus, kā arī paaugstinātu risku saskarties ar pašnāvnieciskām domām vai uzvedību. Sērošanas procesu pēc pašnāvības bieži sarežģī arī spēcīgas vainas sajūtas, trauma, stigmatizācija un sociālā izolācija.
Biedrības "Ogle" projektu vadītāja Alise Cepurīte norāda, ka ideja par šādu programmu Latvijā radusies pēc personiskas pieredzes. Kad Cepurīte zaudējusi brāli, viņa jutusies apjukusi no visām emocijām un priekšstatiem par to, kā būtu jājūtas. Cepurīte norāda, ka sēras nav process, kurā iespējams vienkārši sekot kādai instrukcijai vai atgriezties iepriekšējā ikdienā.
Viens no svarīgiem pagrieziena punktiem viņas sērošanas ceļā bija "Leve" piedāvātais atbalsts, ko Cepurīte izmantojusi, dzīvojot Norvēģijā. "Pēc šīs pieredzes kļuva skaidrs, ka šāds atbalsts nepieciešams arī Latvijā," stāsta Cepurīte.
Interesenti, kuri vēlas pieteikties dalībai programmā, var rakstīt uz e-pasta adresi "lidzcilveks@ogle.lv".
Biedrība piedāvā arī ikmēneša atbalsta grupas cilvēkiem, kuri zaudējuši tuvinieku pašnāvībā.
Biedrība "Ogle" ir nevalstiska organizācija, kas Latvijā īsteno iniciatīvas mentālās veselības izpratnes veicināšanai un atbalsta pieejamības stiprināšanai. Patlaban organizācija īsteno SIF atbalstītu projektu par ģimeņu pieredzi mentālās veselības grūtību situācijās, kā arī 11. septembrī un 12. septembrī Rīgā plāno rīkot "Ogles festivālu", kas pulcēs ekspertus, māksliniekus un sabiedrību uz sarunām par mentālo veselību.
