Virsdiriģentam Arvīdam Platperam ir konkrēts jautājums izglītības ministrei

Virsdiriģents, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Kordiriģēšanas katedras docētājs Arvīds Platpers intervijā „nra.lv TV sarunas” vērsa uzmanību uz dziedāšanas skolotāju sagatavošanas problēmu Latvijā.

Neatkarīgās Latvijas laikā dziedāšanas skolotājus gatavoja četrās augstskolās. Tas ļoti atsauksies uz mūsu nākotni, uzskata A. Platpers.

Tagad ir palikusi tikai viena augstskola, kur gatavo dziedāšanas skolotājus. Liepājā dziedāšanas skolotājus negatavo jau sen, Daugavpilī ļoti maz vai tūlīt beigs, RPIVU likvidēja, un palika Latvijas Mūzikas akadēmija, kurā šobrīd pedagoģijā par dziedāšanas skolotājiem studē 13 studenti. Trešajā kursā vispār nav neviena studenta, ir tikai otrajā un ceturtajā, pastāstīja A. Platpers.

A. Platperam ir viens konkrēts jautājums: ja mums ir palikušas apmēram 700 skolas, kas notiks pēc 10-15 gadiem, kad šie cilvēki vienkārši aizies pensijā, jo nevar strādāt līdz 80-90 gadiem, skolā ir ļoti grūti.

“Ja mūziku var pasniegt jebkurš, kurš kaut ko māk nospēlēt vai nodziedāt, okei. Bet, lai iemācītu bērnu, kurš ģimenē nav mācīts, dziedāt, tur vajag metodiku, un ne velti dziedāšanas skolotājus gatavo četrus gadus, tāpat kā matemātikas, bioloģijas un visus pārējo priekšmetu skolotājus,” sacīja A. Platpers.

“Jautājums Izglītības un zinātnes ministrijai, tagadējai ministrei, kura ir tā, kas palīdzēja UNESCO aizsardzībā iedabūt Dziesmu svētku kustību, - vai tiešām viņu neuztrauc tas, ka dziedāšanu tagad pasniedz instrumentālisti - flautisti, čellisti un klavierspēli apguvušie? Viņi mūziku novadīs, pastāstīs par mūziku, paši nodemonstrēs, bet klasē ir puse, kas māk dziedāt, un puse, kas nemāk. Un, lai iemācītu, tas tikpat kā rakstīšana… Ir jāiemāca bērnam rakstīt, rēķināt, tāpat arī dziedāt,” savu jautājumu izteica A. Platpers.