Komunālo parādu jautājumam kompleksu risinājumu meklēs visas iesaistītās puses

Iedzīvotāju komunālo parādu jautājumam nav iespējams vienkāršots risinājums, katrs gadījums ir jāvērtē individuāli, bet skatoties uz šo problēmu kompleksi.

Tā ceturtdien, 14.jūlijā sarunā par komunālo parādu jautājumiem vienojās Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, lielāko komercbanku, Latvijas Komercbanku asociācijas un Finanšu ministrijas pārstāvji. Risinājuma meklēšanā jāiesaista gan komunālo pakalpojumu sniedzēji, gan kredītiestādes, gan sociālie dienesti un pašvaldības, kā arī jāmeklē juridiskās iespējas stiprināt parādnieka atbildību.

Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis sarunā norādīja, ka komunālo parādu rašanās iemesli ir ļoti dažādi - ir cilvēki, kas nespēj maksāt, bet daļa no parādniekiem apzināti izvēlas nemaksāt par komunālo pakalpojumu saņemšanu. Tādēļ katrā gadījumā risinājumi var atšķirties, taču nedrīkst pieļaut vienkāršotu pieeju, piemēram, nosakot, ka hipotekārā aizdevuma gadījumā, realizējot ķīlu, daļa naudas pienākas komunālo parādu segšanai, jo šāda pieeja, pirmkārt, pat tīri teorētiski risinātu ne vairāk kā ceturtās daļas parādu problēmu, bet, otrkārt, tā grautu uzticamību hipotēkas institūtam un padarītu nepieejamākus finanšu resursus tālākai tautsaimniecības attīstībai.

"Tādēļ bankas ir gatavas ar savām zināšanām piedalīties komunālo parādu risinājuma meklējumos kopā ar pašvaldībām, valsti un pakalpojumu sniedzējiem," uzsvēra LKA prezidents. "Parādniekam, ja viņam ir komunālie parādi, tie ir jāsajūt kā reāls apgrūtinājums, līdzīgi kā ļoti nopietni tiek uztverti parādi kredītiestādēm. Savukārt pakalpojumu sniedzējiem jādarbojas maksimāli efektīvi, izmantojot visas iespējas parādus neuzkrāt un tos piedzīt. Tā, piemēram, efektīvi varētu būtu Saeimas akceptētie grozījumi, kas paredz vienkāršotu piedziņas procesu maza apjoma prasībām. Jau šogad kredītreģistrs tiks paplašināts ar nebanku kreditētāju informāciju, un bankas nopietni domā par reģistra turpmāku paplašināšanu, iekļaujot tajā arī komunālo maksājumu parādus," norāda M. Bičevskis.

"Šī brīža situācija pašvaldībās un it sevišķi lielajās pilsētās rāda, ka parādu skaits pieaug, pie tam pieaug to parādnieku daudzums, kuri ļaunprātīgi nemaksā komunālos maksājumus. Situācija ar nedisciplinētajiem parādniekiem ir izveidojusies arī daļēji tādēļ, ka likumdošanā nav pietiekami stingru regulējumu, kas apgrūtinātu komunālo maksājumu atlikšanu. Šīs dienas diskusija, kurā piedalījās ļoti augsta līmeņa amatpersonas un banku pārstāvji, parādīja, ka problēmu apzinās visi un ir gatavi piedalīties ātra un efektīva risinājuma izveidošanā. Lielo pilsētu asociācija aicina valdību noteikt vienu atbildīgo institūciju, kas, apvienojot pieredzi un ieteikumus no visām iesaistītajām pusēm, izstrādātu darboties spējīgu shēmu situācijas uzlabošanai," skaidro Latvijas Lielo pilsētu asociācijas prezidents, Valmieras domes priekšsēdētājs Inesis Boķis.

Sarunas dalībnieki vienojās, ka nepieciešams skaidrs valdības deleģējums vienam konkrētam ministram, kuram būtu uzdots visaptveroši risināt komunālo pakalpojumu parādu jautājumu, iesaistot visas ieinteresētās puses, meklējot gan īstermiņa, gan vidēja un ilgtermiņa risinājumus un gatavojot nepieciešamos likumu grozījumus.

Svarīgākais