Latvija strauji noveco; bērnu īpatsvars samazinājies teju par 5%

Pērn bērnu un pusaudžu īpatsvars ir samazinājies visās 27 Eiropas Savienības valstīs, taču Latvijā bijis otrs zemākais dzimušo bērnu skaits kopš 1998. gada.

Bērnu un pusaudžu skaits (0 - 14 gadu vecumā) laika posmā kopš 2000. gada samazinājies par 121,6 tūkstošiem (vai vidēji par 12,2 tūkstošiem gadā), un to īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā samazinājies no 18,0 % 2000. gada sākumā līdz 13,7% 2011. gada sākumā. Pateicoties īslaicīgajam dzimstības pieaugumam, kas bija novērojams iepriekšējos gados, šis kritums paliek lēnāks. Ja 2000. gadā bērnu un pusaudžu skaits samazinājās par 18,3 tūkstošiem, tad 2010. gadā - par 2,6 tūkstošiem.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina: kopš 2000. gada iedzīvotāju īpatsvars 15 – 64 gadu vecumā ir palielinājies par 1,7% punktiem. Iedzīvotāju skaits vecumā virs 65 gadiem šajā periodā savukārt pieaudzis par 33,8 tūkstošiem, un to īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā pieaudzis no 14,8% līdz 17,4 % vai par 2,6% punktiem.

Latvijā

Latvijai raksturīgajiem svaigajiem augļiem, ogām un dārzeņiem ir jāatjauno pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 5% apmērā, lai mazinātu ēnu ekonomiku, nāktu pretī lauksaimniekiem un patērētājiem, kā arī sniegtu iespēju iedzīvotājiem izdevīgāk nopirkt Latvijai raksturīgo produkciju, aģentūrai LETA pauda biedrības "Zemnieku saeima" lauksaimniecības politikas eksperts un valdes loceklis Mārtiņš Trons.

Svarīgākais