Latvijā dzīvojošs vēsturnieks prasījis Krievijai naudu, lai pētītu rusofobiju
Latvijā dzīvojošs krievu vēsturnieks Valērijs Engels, kurš iepriekš publiski izplatījis vēstījumus par iespējamu fašisma atdzimšanu Latvijā, vismaz divreiz lūdzis sankcijām pakļautam Krievijas fondam atbalstīt savas ieceres un vienreiz, visticamāk, arī saņēma finansējumu, liecina "Radio Brīvā Eiropa" Ukrainas redakcijas projekta "Shēmas" un "Re:Baltica" kopīgā izmeklēšana.
Finanšu izlūkošanas dienests norādījis, ka izvērtēs, vai noticis sankciju režīma pārkāpums. Savukārt Valsts drošības dienests raksta tapšanas laikā rosināja iekšlietu ministram iekļaut Engelu tā sauktajā "melnajā sarakstā". "Re:Baltica" atgādina, ka Engels ilgstoši piedalījies Krievijas nemilitārās ietekmes pasākumos un attaisnojis Krievijas agresīvo ārpolitiku, tostarp pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Savukārt patlaban viņam liegta ieceļošana un uzturēšanās Latvijā, pamatojot to ar apdraudējumu valsts drošībai. Engels nav Latvijas pilsonis un te dzīvoja ar uzturēšanās atļauju.
Nopludinātie dokumenti rāda, ka pēc 2022. gada Engels vismaz divas reizes vērsies pie Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļautā Krievijas fonda "Pravfonds", lūdzot finansējumu projektiem, kas saistīti ar pētījumiem par tā dēvēto rusofobiju Eiropā un Ukrainā. "Pravfonds" ir Krievijas fonds, kura deklarētais mērķis ir tautiešu interešu aizstāvība ārvalstīs. Iepriekšējās izmeklēšanās secināts, ka fonds finansē politiskas aktivitātes un propagandas projektus ārpus Krievijas.
Saskaņā ar noplūdušajiem materiāliem 2024. gadā Engels pieprasījis 41 000 eiro ziņojuma sagatavošanai par rusofobiju Eiropā un Ukrainā. To viņš prasīja caur savu Latvijā reģistrēto organizāciju "Eiropas demokrātijas attīstības centrs". Pētījumu bija plānots prezentēt starptautiskos forumos, tostarp Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas konferencē Varšavā un ANO pasākumā Ženēvā. Dokumentos minēts, ka projektā bija paredzēta arī Rietumu universitāšu pētnieku iesaiste. Līdzīgs apjomīgs paziņojums vēlāk publicēts Krievijas Ārlietu ministrijas tīmekļvietnē.
Iepriekš, 2022. gadā, Engels lūdzis finansējumu arī citam pētījumam par ksenofobiju un ekstrēmismu vairākās valstīs. Pētījums aptvertu 13 valstis, tai skaitā ASV, Kanādu un Ukrainu, savukārt Baltijas valstis tajā nefigurē. Dokumenti liecina, ka šim projektam piešķirts atbalsts, kā arī saņemta Krievijas Ārlietu ministrijas rekomendācija.
Tikmēr Engels noliedz, ka būtu prasījis vai saņēmis līdzekļus no "Pravfonds". Viņš apgalvo, ka dokumenti varētu būt provokācija vai safabricēti. Taču žurnālistu rīcībā esošie dokumenti, tostarp e-pastu metadati un parakstu salīdzinājumi, liecina par viņa saistību ar iesniegtajiem pieteikumiem.
Noplūdušajos dokumentos kā viens no iespējamajiem pētījuma partneriem minēts Kijivā bāzētais politologs Ruslans Bortņiks, kurš vada Ukrainas politikas institūtu. Viņš iepriekš kā eksperts piedalījies arī Latvijas Radio 4 raidījumos. Bortņiks līdzdalību minētajos projektos noliedz, apgalvojot, ka viņa vārds varot tikt izmantots bez viņa ziņas.
Baltijas tematikas izpēti bija plānots uzticēt arī Krievijas vēsturniekam Semjonam Čarnijam, kurš iepriekš piedalījies Engela rīkotajās konferencēs Rīgā. Čarnijs žurnālistu jautājumus nekomentēja.
Engels Latvijā kļuva zināms jau ap 2014. gadu, kad pēc Krimas aneksijas aktīvi piedalījās starptautiskās aktivitātēs, kurās izplatīti Kremļa naratīvi par it kā notiekošu fašisma atdzimšanu Baltijā un Ukrainā. Viņš iepriekš bijis saistīts ar organizāciju "Pasaule bez nacisma", piedalījās pasākumos Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā un ANO, kā arī uzstājās Krievijas propagandas medijos. Šīs aktivitātes finansētas no Maskavas.
Izmeklēšanā arī atklāts, ka "Pravfonds" iepriekš sedzis Engela juridiskos izdevumus, kad Latvijas iestādes atteicās pagarināt viņa uzturēšanās atļauju. Viņa pārstāve tolaik bija juriste, krievu tiesību aktīviste Elizabete Krivcova. Šie gadījumi attiecas uz periodu pirms fonda nonākšanas sankciju sarakstā.
