Vai KNAB nespēj atklāt apjomīgas lietas? Straume kritiku noraida

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jēkabs Straume noraida kritiku par KNAB nespēju atklāt apjomīgas lietas, savukārt prokuratūra ar biroja pagājušā gada darbības rezultātiem ir apmierināta.

Straume otrdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē teica, ka KNAB mēģina strādāt "pa visu laukumu", un, atbildot uz repliku, ka birojā nav apjomīgu un nopietnu lietu, viņš vērsa uzmanību, ka, izņemot lietas par kravas auto šoferu piedāvātajiem nelielajiem kukuļiem muitniekiem, "pārējās visas vairāk vai mazāk ir ļoti apjomīgas lietas, kurās ir liels latentums."

Varbūt ne vienmēr tajās ir augstas amatpersonas, bet rezultāti rāda, ka ir gan valsts kapitālsabiedrības, gan pašvaldības pārstāvji," uzsvēra Straume.

Uz sēdi uzaicinātais Ģenerālprokuratūras Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļas virsprokurors Ingemārs Masaļskis norādīja, ka prokuratūras vērtējumā KNAB pagājušā gada darba rezultāti ir pozitīvi un redzama tendence, ka kriminālprocesu skaits ir pieaudzis. Ja salīdzina 2024. un 2025. gadu, tad no operatīvās darbības procesā iegūtām ziņām 2024. gadā sākti 12 kriminālprocesi, bet 2025. gadā jau 20 kriminālprocesi.

Arī Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūras virsprokurors Jānis Omuls pauda, ka sadarbība starp abām iestādēm uzlabojas un dod rezultātus. Rezultāti vienmēr varot būt labāki, turklāt KNAB izmeklētās lietas atklāj dažādu jomu problēmas un amatpersonas.

Vienlaikus Omuls pauda cerību, ka šis gads "savā ziņā būs vēl ražīgāks", lai arī detaļas atklāt nevarot.

Jau ziņots, ka pērn KNAB sācis 45 kriminālprocesus, kas ir augstākais rādītājs pēdējo piecu gadu laikā. Savukārt kriminālvajāšanu birojs pērn rosināja 35 kriminālprocesos pret 53 personām un prokuratūrai nodoto lietu skaits ir lielākais pēdējos desmit gados.

Visbiežāk birojs ieguvis pierādījumus koruptīviem nodarījumiem pašvaldību un valsts institūciju darbībā.

Puse no 45 sāktajiem kriminālprocesiem ierosināti pēc privātpersonu un juridisko personu iesniegumiem.

Visvairāk personu pērn rosināts saukt pie kriminālatbildības par krāpšanu, dienesta viltojumu, kukuļdošanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un piesavināšanos.

KNAB dati liecina, ka pārskata periodā 820 148 eiro atzīti par noziedzīgi iegūtiem un konfiscēti valsts labā. Tāpat kopumā pērn biroja izmeklētajos un kriminālvajāšanai sākšanai nosūtītajos kriminālprocesos konstatēta iespējama 953 588 eiro materiālo zaudējumu radīšana publiskas personas institūcijām un iespējama kukuļu nodošana valsts amatpersonām kopsummā 7370 eiro.

Pagājušajā gadā arī piemēroti administratīvie sodi kopumā 60 610 eiro apmērā.